Mēness iekarošanas misija, kas izmainīja pasauli

1969.gadā NASA kosmosa kuģa izpētes misijas “Apollo 11” kosmonauts Nīls Ārmstrongs kļuva par pirmo cilvēku, kurš izkāpis uz Mēness. Citējot leģendāro kosmonautu, šis notikums kļuva par milzu lēcienu cilvēcei, iedvesmojot turpmāko kosmosa zinātni arvien jauniem sasniegumiem. Turpinot izzināt kosmosu, “AHHAA” zinātnes centrā atklāta unikāla izstāde par kosmosa izpētes misiju pirmsākumiem “Ahhaa, skrējiens kosmosā!”, piedāvājot iepazīt aizraujošus un mazāk zināmus faktus par “Apollo 11” un citām kosmosa misijām.

Liels solis cilvēcei un datorzinātnei

“Apollo 11” misijā kopā tika iesaistīti vairāk nekā 400 000 cilvēku, to vidū inženieri, tehniķi, zinātnieki. Neskatoties uz apjomīgajiem cilvēkresursiem, “Apollo 11” uz Mēness palīdzēja nosēsties, pēc mūsdienu mēriem, primitīvs kosmosa kuģa un Mēness moduļa vadības dators, kas aprīkots vienkāršāk nekā mūsdienu kalkulators. Šī datora kapacitāte bija tikai četri kilobaiti, ar 72 kilobitu lasāmatmiņu. Tas bija viens no pirmajiem datoriem, ko izstrādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts. Salīdzinājumam – mūsdienu datora vidējā kapacitāte ir viens terabaits, kas ir 250 miljonu reižu vairāk. Neskatoties uz vienkāršo tehnoloģiju, šim “Apollo 11” datoram piemita nepieciešamā aprēķinu kapacitāte, lai paveiktu šķietami neiespējamo – palīdzētu cilvēkam spert soli uz Mēness.

“Mēness zupa” un nedienas ar karogu

“Apollo 11” misijas komandieris Nīls Ārmstrongs un Mēness moduļa pilots Bazs Oldrins uz Mēness virsmas pavadīja 21 stundu un 36 minūtes, no kurām vien divas stundas un 34 minūtes tika atvēlētas pastaigai pa Mēnesi. Pārējā laikā kosmonauti atpūtās, veica pētnieciskos darbus Mēness modulī, kā arī ieturēja maltītes. “Apollo 11” komandas pirmā maltīte uz Mēness sastāvēja no bekona gabaliņiem, persikiem, cukura cepuma kubiciņiem, ananasu un greipfrūtu dzēriena, kā arī kafijas. “Ahhaa, skrējiens kosmosā!” izstādē ir iespējams aplūkot šo ēdienu iepakojumus, un ēdienu paciņu vidū ir arī “Mēness zupas” konservi ar tādu pašu sastāvu kā konserviem no “Apollo 11”. Starp eksponātiem ir arī tādi šķietami ikdienišķi sadzīves priekšmeti kā zeķes un pildspalvas, kas radītas speciāli kosmosa apstākļiem. Piemēram, lai pildspalva varētu rakstīt bezsvara vidē, tās tintes kārtridžs tika pakļauts slāpekļa spiedienam, ļaujot tintei iztecēt pildspalvas lietošanas brīdī. Starp eksponātiem ir arī “Hasselbad” fotokamera, ar kuru uzņemti vēsturiskie kadri uz Mēness, tostarp arī slavenais attēls ar ASV karogu. Zīmīgi, ka karoga iespraušana bija viens no grūtākajiem uzdevumiem misijas ietvaros. Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas pētījums paredzēja, ka Mēness virsma būs mīksta, bet Ārmstrongs ar Oldrinu secināja, ka Mēness virsma ir noklāta ar putekļiem un zem tā slēpjas ciets pamats.

Muitas kontrole un karantīna

Pēc gandrīz dienas, kas pavadīta uz Mēness, “Apollo 11” komandai, atgriežoties uz Zemes, visi misijā iegūtie atradumi bija jādeklarē muitas kontrolē. Kosmonautiem bija jāaizpilda arī īpaša muitas deklarācija, norādot un aprakstot visus līdzi paņemtos priekšmetus. Raksturojot Mēness putekļu smaržu, Bazs Oldrins un Nīls Ārmstrongs to salīdzinājuši ar slapju pelnu smaržu ugunskura vietā. Interesanti, ka šī smarža ir sajūtama, tikai atrodoties kosmosā, jo uz Zemes − skābekļa bagātajā atmosfērā − šī smarža izgaist.

Kaut arī misija uz Mēness ilga vien 21 stundu, “Apollo 11” komandai bija jāpavada 21 diena karantīnas zonā, lai garantētu, ka kosmonauti nav atveduši līdzi citas dzīvības formas, kas varētu apdraudēt Zemi.

Foto: publicitātes