Medicīnas darbiniekiem pieejams bezmaksas psiholoģiskais atbalsts

Veselības ministrija informē, ka krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” speciālisti piedāvā attālinātas (online) bezmaksas psiholoģiskā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem, kas ir nepieciešams saistībā ar darbu pastiprinātā, augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā.

Lai pieteiktos bezmaksas konsultācijām, medicīnas darbinieki aicināti zvanīt k/c “Skalbes” administratorei darba dienās no 9:00 līdz 17:00 pa tālruni 24551700. Konfidencialitāte garantēta.

Savukārt pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuriem nepieciešams psiholoģiskais atbalsts un krīzes intervence, kā līdz šim var zvanīt uz Skalbju Diennakts krīzes tālruni: 67222922 (LMT), 27722292 (BITE), vai uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 https://www.cietusajiem.lv/lv/  (no 9:00-17:00).

Patreizējā situācija valstī un pasaulē jebkuru cilvēku, tai skaitā arī speciālistus, kas ikdienā saskaras ar traumatizējošām, kritiskām un spriedzes situācijām, var skart pastiprināta trauksme, bailes, izmisums un mokoša neziņa par nākotni. Visā pasaulē cilvēki jau vairāk nekā pusgadu dzīvo nenoteiktības apstākļos, savukārt medicīnas darbinieki strādā ilgstošas mobilizācijas režīmā, kas ar laiku rada hronisku nogurumu un izsīkumu. Šādos brīžos meklēt profesionāļu palīdzību un saņemt psiholoģisku atbalstu vai atbilstošu palīdzību krīzes situācijā ir ne vien dabiski, bet arī nepieciešami un atbildīgi pret sevi.

Signāli, kas liecina par profesionālu izdegšanu vai psiholoģiskas krīzes iesākumu:

• pastāvīgs nogurums un/vai miega trūkums, ko var izraisīt trauksme, ilgstošas darba stundas, maiņu darbs;
• nespēja atpūsties pēc darba vai brīvdienās. Brīvais laiks nesniedz atpūtas sajūtu;
• pošanās un iešana uz darbu prasa piepūli, rada nospiestības izjūtas;
• negatīvas, iracionālas domas par darbu vai savu profesionālo darbību;
• pārliecības zudums par savām profesionālajām prasmēm, spējām pieņemt lēmumus. Zūd sasniegumu sajūta vai paveiktais darbs šķiet nenozīmīgs vai nepietiekams, lai gan patiesībā darbojas labi;
• pastiprināta emocionāla spriedze: aizkaitināmība, agresija, pastāvīgs nemiers un neapmierinātība;
• negatīva perspektīva: izjusta nepatika un neuzticēšanās kolēģiem vai iestādēm kopumā;
• ikdienas sarunās bieži “iepeld” sarkasms, melns humors, noniecinoši izteikumi par savu darbu, klientiem;
• individuālas pieejas zudums – visi klienti un situācijas tiek skatītas pēc viena protokola vai risinātas vienādi. Nespēja tuvināties katram klientam vai uzdevumam ar jaunu skatījumu.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)

Infografika: publicitātes