Matemātika ir labākais prāta trenažieris

Centralizētajā matemātikas eksāmenā, salīdzinot ar citiem obligātajiem eksāmeniem, skolēni vidēji uzrāda zemākus rezultātus, taču gadu no gada tie tomēr uzlabojas. Daudzi uzskata, ka rezultātus uzlabo arī tas, ka kopš 2009. gada šis centralizētais eksāmens ir obligāts. Vērtējot skolēnu sniegumu jāņem vērā dažādi aspekti – 2020. un 2021. gads (daļēji arī 2022. gads) tika aizvadīti pandēmijas zīmē un emocionālais fons ietekmē gan skolēnu motivāciju, gan attieksmi pret mācībām. Par matemātiku kā par priekšmetu joprojām valda arī daudzi aizspriedumi un pārāk maz tiek runāts par to, cik lielu pienesumu ikviena cilvēka dzīvē sniedz šī priekšmeta apguve. 

Pārmaiņu laiks skolēniem un skolotājiem

Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā – ar tām saskaras gan skolēni, gan skolotāji, un tās, protams, atstāj ietekmi arī uz eksāmenu rezultātiem. Šogad tika veiktas izmaiņas matemātikas eksāmena uzbūvē un saturā, turklāt pirmo reizi eksāmenus kārtoja 11.klases skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kuri apguvuši optimālā mācību satura apguves līmeņa kursus atbilstoši  jaunā  standarta prasībām. Šos rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamgad, kad būs iespējams salīdzināt divu gadu sniegumu. Pārmaiņas skar arī pedagogus – līdz ar jauno kompetenču pieejas ieviešanu, arī skolotāji mācās un pieredze veidojas pakāpeniski. 

Obligātais eksāmens ietekmē motivāciju 

Nelielais, taču pieaugums matemātikas eksāmenu rezultātos sekmējis ideju arī par obligātu eksāmenu STEM priekšmetos. Jāsaka, ka šādā gadījumā viss atkarīgs no tā uzbūves, satura, struktūras un pakāpeniskas ieviešanas. Obligāts eksāmens ir kā spēles noteikumi, ar kuriem spēlētājiem jāļauj iepazīties pirms spēles. Ja jaunieši būs savlaicīgi informēti un izpratīs, kāpēc šāds eksāmens ir obligāts, mainīsies viņu motivācija un attieksme. Arī skolotāju motivācija. 

Matemātika māca risināt problēmas 

Atgriežoties pie matemātikas, vēlos kliedēt mītu, ka centralizētais eksāmens matemātikā ir monstrs, no kura jābaidās. Jebkurš eksāmens ir iespēja nodemonstrēt savu sniegumu, bet matemātika ir labākais iespējamais prāta treniņš. Laikā, kad tik daudz runājam par nepieciešamību trenēt ķermeni, reizēm aizmirstam, ka veselīga slodze nepieciešama arī prātam. Matemātika sniedz tik daudzus vērtīgus ieguvumus – tā māca risināt problēmas, analizēt, raksturot, veidot modeļus, attīsta pierādīšanas prasmes un kritisko domāšanu. Tās ir prasmes, kas nepieciešamas ikvienam, neatkarīgi no izvēlētās profesijas. Turklāt, maldīgi domāt, ka matemātika ir tikai formulas. 

Izkāpšana no komforta zonas 

Matemātikā ir formulas, funkcijas u. c., tomēr tās ir tikai rīks vai matemātiskie modeļi. Matemātika prasa ieguldīt darbu – šajā mācību priekšmetā sasniegumi nenāk viegli, taču tikai tad, kad ir vairāk jāpadomā, prāts attīstās. Līdzi kā ar fizisko slodzi treniņos un muskuļu attīstīšanos. Mēs nevaram nodzīvot visu dzīvi, mākot skaitīt tikai līdz 10, tāpēc ir jāizkāpj no savas komforta zonas un matemātika ir lielisks veids, kā to izdarīt. 

Priekšmeta apguve ar video un digitālajām platformām 

Vēl viens no iemesliem, kas mazina jauniešu motivāciju, ir ieradums visu informāciju saņemt ātri un viegli. Digitālajā laikmetā informācija visbiežāk ir dažu pogu attālumā, bet matemātikai ir jāvelta laiks, jābūt drosmei un pārliecībai par sevi. Ikviena risinājuma atrašanā var izmantot dažādas pieejas, vielu var apgūt ar video un digitālo platformu starpniecību, liekot lietā dažādas stratēģijas. Konkrētas zināšanas var sasniegt dažādos ceļos un skolēnam jāspēj izvēlēties sev piemērotāko. 

Dzīvē nepieciešamas zināšanas 

Bieži vien ir dzirdēts viedoklis, ka zināšanas par leņķa sinusu, kosinusu un tangensu jau nekur dzīvē nevajadzēs. Matemātikas un daudzu citu priekšmetu apguvē šobrīd tiek izmantota integrētā pieeja – mācoties par leņķa sinusu, mēs vienlaikus runājam par jomām, kur šīs zināšanas var izmantot. Skolēnu motivāciju iespējams sekmēt uzskatāmi parādot, kur matemātiku var pielietot – to var īstenot caur mācību ekskursijām, piemēram, uz ražotnēm vai bankām, iepazīstot analītiķi un citu profesiju darbu. 

Matemātika veido raksturu 

Jāpiezīmē, ka matemātika ne tikai attīsta prātu, bet arī norūda raksturu – ja neizdodas atrast atrisinājumu ar pirmo reizi, jāmēģina vēl un vēl. Šeit būtiska loma ir tieši skolotājam, lai rosinātu un motivētu nepadoties un turpināt meklēt atbildes. Matemātikas apguvē liela nozīme ir tam, vai spējam lasīt ar izpratni. Vai vienmēr rūpīgi izlasām rakstīto vai ātri uzmetam acis un sakām – “Es nesaprotu!”. Šādā gadījumā pedagogu uzdevums patiesībā ir uz mirkli “nolikt matemātiku malā” un mācīt lasīt ar izpratni. Bieži vien atliek tikai kārtīgi iedziļināties tekstā un uzdevums vairs nešķiet tik grūts. Nobeigumā gribu izteikt vēlējumu, lai pasaulē valdītu cilvēcīgums. Ja vismaz vienam no maniem izglītojamajiem savas cilvēcības attīstīšanā palīdzēšu es vai varbūt matemātika, būšu ļoti iepriecināta.

Eiropas Tālmācības vidusskolas matemātikas skolotāja Jeļena Azareviča

Foto: canva.com