Mājokļi Latvijas pilsētās kļūst pieejamāki. Visvieglāk tos iegādāties – Daugavpilī, visgrūtāk – Rīgā.

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, – liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati[1]. To veicinājusi gan  straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas[2] datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība daudzviet reģionos līdzvērtīga Rīgai

Mājokļu pieejamību visās Latvijas pilsētās būtiski ietekmējušas zemākas hipotekārā kredīta procentu likmes. It īpaši Jelgavā, Liepājā un Rīgā[3], jo dzīvokļu cenas auga vienlīdz strauji vai pat straujāk par algām. Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Tādēļ, neskatoties uz to, ka Cēsis ir viens no līderiem mājokļu pieejamības ziņā Latvijā, dzīvesvietu kopējā pieejamība pērn ir pasliktinājusies. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, – Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārvākšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā.

“Mājokļa pieejamība Latvijas pilsētās ir atkarīga no virknes faktoru, bet būtiskākais no tiem nenoliedzami ir pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem reģionu pilsētās aug spējās ekonomikas izaugsmes rezultātā. Bezdarbs sarūk, iedzīvotāju ienākumi aug visā Latvijā, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot plānot jauna mājokļa iegādi. Tikmēr daudzviet reģionos  mājokļu piedāvājums ir ierobežots un arvien sarūk – esošajam dzīvojamam fondam jauns nepievienojas. Attīstītāji kūtri apsver jaunu mājokļu būvniecību izmaksu dēļ, kas pret ienākumu līmeni reģionos daudziem jaunas dzīvesvietas meklētājiem nebūtu “pa kabatai”. Ņemot vērā, ka apskatītajās pilsētās pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu, mājokļu pieejamība daudzviet Latvijā varētu arī samazināties,” norāda Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas iegādāties privātmājas

Saskaņā ar Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, lai gan Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, Latvijā tā ierindojusies vien 6.vietā. Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot kā augošo pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos, tā būvniecības izmaksu kāpumu. Zīmīgi, ka  līdz ar dzīvokļu cenu pieaugumu un to pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju vai apbūves gabalu tās būvniecībai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, teju 42% no tiem, kas plāno jauna mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā, ir pieņēmuši lēmumu pirkt privātmāju nevis dzīvokli.

 “Salīdzinot ar pērno gadu, šogad Latvijas iedzīvotāji ir vistuvāk sava sapņa par privātmāju realizēšanai. Ja, piemēram, pagājušajā gadā par savu māju sapņoja 67% Latvijas iedzīvotāji, bet, izvērtējot savas iespējas, realitātē lielākā daļa (46%) lūkojās iegādāties sērijveida dzīvokli, tad, pieaugot ienākumu līmenim, gada laikā situācija ir krietni mainījusies. Nu par privātmāju liela daļa ne tikai sapņo (66%), bet arī grasās to reāli iegādāties (42%),” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Viņa arī norāda, ka privātmāju biežāk plāno iegādāties vidēja vecuma strādājošie iedzīvotāji Latvijas novados, izņemot Rīgu, kur daudz aktuālāka ir dzīvokļa iegāde jaunajā projektā.

Pēc Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji, domājot par jaunas mājvietas iegādi, joprojām vislabprātāk mitekli iegādātos tieši Rīgā vai novados, kas robežojas ar Rīgu (57%). Retāk – citās Latvijas pilsētās (27%) un lauku teritorijās (11%). Interesanti, ka spēcīgākais iemesls dzīvesvietas maiņai parasti ir labākas apkārtējās vides meklējumi – teritorijas sakoptība, parku un mežu tuvums u.c., ko atzīmējuši 49% aptaujāto. Tikai pēc tam seko radu un draugu dzīvesvietas tuvums (24%), labākas darba iespējas (23%) un labāka apkārtējā infrastruktūra (23%).

[1] “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indekss tiek publicēts ik ceturksni un atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Papildu galvaspilsētu apskatam šogad indekss papildināts ar citām valsts nozīmes reģionālām pilsētām Latvijā

[2] Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018.gada februārī, ar interneta aptaujas starpniecību aptaujājot 1375 iedzīvotājus no visas Latvijas, vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.

[3] Salīdzināmībai Rīgā izmantotas sērijveida dzīvokļu cenas