Latvijas pensiju sistēma apsteidz kaimiņvalstis!

To otrdien, 24.martā, pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā deputāti iepazinās ar valsts fondēto pensiju shēmas darbību, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

„Latvijas pensiju sistēma nupat atzīta par devīto ilgtspējīgāko pasaulē, šajā pētījumā apsteidzam Igauniju un Lietuvu. Otrais un trešais pensiju līmenis aizvadītajā gadā strādājis ar ievērojamu pieaugumu un kopumā nodrošina solīdu kapitāla pieaugumu. Taču pensiju sistēma ir tikai čaula, jo svarīgākais ir, vai iedzīvotāji pilnvērtīgi izmanto tās sniegtās iespējas. Šeit atbildīgajām iestādēm jāveic rūpīgs skaidrošanas darbs, lai ļaudis apzinātos, ka pensija būs atkarīga no katra individuāli veiktajām sociālajām iemaksām,” norāda komisijas priekšsēdētāja. Viņa uzsver: cilvēki, kuri patlaban maksā nodokļus no minimālās algas vai nemaksā nemaz, vecumdienās nevarēs rēķināties ar cienījamu pensiju, un šie riski iedzīvotājiem ir skaidri jāapzinās. 

Komisijas vadītāja pauda gandarījumu, ka būtiska daļa 2.līmeņa pensiju plānu līdzekļu tiek iegultīta tieši Latvijā. Kā noskaidroja deputāti, 43 procenti no valsts fondēto pensiju plānu aktīvu tiek ieguldīti Latvijā, tostarp valsts parādzīmēs, vietējo uzņēmumu obligācijās un riska kapitāla fondos.

A.Barča uzsver, ka līdz ar Saeimas veiktajām fondēto pensiju likuma izmaiņām pensiju fondu pārvaldītāji ir motivēti nodrošināt pienesumu nākotnes pensionāriem. Kopš 2015.gada pārvaldītāju atlīdzība atkarīga no pārvaldīšanas rezultātiem un, nesasniedzot noteiktu ienesīgumu, pārvaldīšanas atlīdzība nevar pārsniegt vienu procentu. 

Kopējais pensiju otrā līmeņa aktīvu apjoms patlaban ir pārsniedzis divus miljardus eiro, no tiem 360 miljoni eiro ir pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi, deputātiem darīja zināmu Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Saskaņā ar asociācijas sniegto informāciju 2014.gadā otrā līmeņa pensiju plānu vidējais ienesīgums sasniedza 5,24 procentus.

2015.gadā otrajam pensiju līmenim tiek novirzīti pieci procenti no ienākumiem, bet nākamgad šo iemaksu īpatsvaru plānots palielināt līdz sešiem procentiem, liecina Labklājības ministrijas informācija.