Latvijā patērējam maz iepakojuma, taču liela daļa nonāk izgāztuvēs un netiek pārstrādāta

Iepakojuma patēriņš Eiropas Savienībā pieaug – pēdējo desmit gadu laikā tā apjoms pieaudzis par 6%. 2016. gadā viens Eiropas Savienības iedzīvotājs vidēji patērēja (tieši un netieši) 170 kg izlietotā iepakojuma gadā jeb gandrīz puskilogramu dienā. Latvijas iedzīvotāji 2016. gadā vidēji patērēja 120 kilogramus izlietotā iepakojuma jeb 300 gramus dienā. Lai arī iepakojumu patērējam relatīvi maz, tomēr galvenais klupšanas akmens ir iepakojuma pārstrāde un reģenerācija.

No Eiropas Savienībā gadā vidēji patērētā izlietotā iepakojuma aptuveni 41% ir papīra un kartona iepakojums, 19% plastmasas iepakojums, 19% stikla iepakojums, 16% koka iepakojums un 5% metāls. Iepakojuma patēriņš starp valstīm ļoti atšķiras – vismazāk patērē Horvātija – 55 kilogramus gadā, kamēr patēriņa čempione Vācija – vairāk nekā 200 kilogramus iepakojuma gadā. Latvija šajā sarakstā ir vien devītajā vietā no beigām, tātad atkritumu tiek patērēts salīdzinoši maz. 

“Pētot iepakojuma patēriņu Eiropā, galvenais secinājums ir – jo lielāka iedzīvotāju pirktspēja, jo lielāks iepakojuma patēriņš, lai gan ir arī izņēmumi – Zviedrija, Somija, kuru patēriņš ir tikai nedaudz lielāks nekā Latvijā, bet ir redzama valsts un sabiedrības virzītā un atbalstītā ilgtspējas domāšana. Vairumā Eiropas lielāka iedzīvotāju pirktspēja nozīmē to, ka cilvēki vairāk pērk pusfabrikātus, kam ir augsts iepakojuma īpatsvars, kā arī daudz patērē vienreiz lietojamus traukus,” skaidro SIA “Latvijas zaļais fonds” un a/s “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle.

Paši vācieši savos pētījumos min to, ka galvenie vaininieki ir privātie patērētāji, kas ar savu dzīvesveidu pieprasa un pērk arvien vairāk iepakojuma.  Vides organizācija Deutsche Umwelthilfe saka, ka viena no lietām, kas virza patēriņu ir “fasēšana mazākās porcijās”. Daļēji to pieprasa pieaugošais viena cilvēka mājsaimniecību skaits. Bet to izmanto arī ražotāji, jo tādā veidā tiek audzēta peļņa vai slēpti mazāki produktu izmēri. Kā piemēru viņi min kafijas kapsulas – šādi iepakots produkts patērē 16 reizes vairāk iepakojuma nekā kafijas pupiņas, taču uzņēmumi šādi nopelna četras reizes vairāk.  

Papildus tam, tirgus faktori ir iznīcinājuši to, ka vācieši vēsturiski plaši izmantojuši dzērienu iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Uzņēmumiem ir lētāk izmantot vienreizlietojamas pudeles. 25 gadus atpakaļ, kad tika ieviesta depozīta sistēma, aptuveni 90% ūdens tika pārdots atkārtoti izmantojamās pudelēs, šobrīd tie ir tikai 30%. Zemo cenu veikali “Aldi” un “Lidl” vispār ir atteikušies no depozīta atkārtoti lietojamām plastmasas pudelēm.

Eiropas Savienībā vidēji iepakojuma pārstrāde no 2007. līdz 2016. gadam ir pieaugusi no 59% līdz 67% no izmantotā iepakojuma, kā arī kopējā reģenerācija (kur tiek iekļauta arī atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei) pieauga no 72% līdz 80% no kopējā iepakojuma apjoma. Tas uzrāda labu pieaugumu, taču joprojām aptuveni 20% iepakojuma nonāk vidē. Latvija pārstrādā 58% un reģenerē 60% no saražotā iepakojuma – vairāk nekā 20% zem Eiropas vidējā – tātad dabā nonāk un apglabāti poligonos tiek gandrīz 40% iepakojuma. Tas ir milzīgs apjoms, Eiropā esam piektie sliktākie šajā rādītājā! Attīstītākās valstis tikmēr spēj pārstrādāt ap 70% iepakojuma atkritumu, un reģenerēt tos gandrīz 100% apmērā.

“Latvijai būtu jāseko Skandināvijas valstu piemēram ilgtspējīga iepakojuma apritē un vajadzētu laicīgi mācīties no Vācijas un citu valstu kļūdām – gan runājot par atbildīgu iepakojuma izmantošanu mūsu ikdienā, gan individuālām personām un uzņēmumiem, kas iepako savus produktus.  Savā ikdienas dzīvē mums jākļūst atbildīgākiem un jāmācās no beziepakojuma dzīvesveida virzītājiem – patiesībā samazināt vienreiz lietojama iepakojuma apjomu nav nemaz tik sarežģīti. Otrkārt, uzņēmējiem jādomā par vienkāršāku un pārstrādājamāku materiālu izmantošanu iepakojumos, kuru pārstrādei nepieciešami mazāki resursi. Ja mēs kā pircēji šīs pūles novērtēsim, izvēloties atbildīgi iepakotus produktus, arī uzņēmēji būs spiesti attīstīties šajā virzienā,” uzsver S. Grīsle.

Ir nepieciešams domāt plaši, balstīties uz pētījumiem un zināšanām, nevis tikai mārketinga trikiem.  Tāpat kā depozīta sistēmas var būt gan efektīvas, gan neefektīvas, tā arī iepakojums – papīrs ne vienmēr ir dabai draudzīgākā alternatīva – piemēram, salīdzinot ar plastmasas maisiņu, tā ražošanā rodas 3,5 reizes vairāk siltumnīcefekta gāzu.  Papīra maisiņu ražošanā izmanto kokus, kas būtu varējuši absorbēt siltumnīcefekta gāzes un to ražošanā tiek izmantots 25 reizes vairāk ūdens nekā plastmasas maisiņu ražošanā.

Dati no:

https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Packaging_waste_statistics

“AJ Power” uzņēmumu grupa ir noslēgusi līgumu ar SIA “Latvijas zaļais fonds” īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi. SIA “Latvijas zaļais fonds” pievienošana “AJ Power” uzņēmumu grupai ļauj paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt vēl konkurētspējīgākus piedāvājumus. AS “AJ Power Recycling” ir pārņēmis visas SIA “Latvijas zaļais fonds” saistības ar klientiem, pakalpojumu sniedzējiem un Valsts vides dienestu.

Informāciju sagatavoja: Solveiga Grīsle, SIA “Latvijas zaļais fonds” un a/s “AJ Power Recycling” valdes locekle.