Krīt manā pavasarī sarma
| 20. janvārī Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā notika teatralizēta dzejas pēcpusdiena “Krīt manā pavasarī sarma”. Austras Skujiņas lomā iejutās dzejniece, radošās apvienības “Literāts” dalībniece Ligita Ābolniece. Noskaņa, mūzika, emocijas it kā dzejniece ir tepat, blakām… Austra Skujiņa – “Viņai ir 23 gadi. Par viņu nekad neteiks – toreiz, kad viņai vēl bija 23… Viņai ir 23 gadi un būs mūžīgi. Viņa vairs nenovecos. Viņa ir puķe. Bet puķu mūžs ir īss. Un tās visas aiziet rudenī.” Dzimusi kādreizējā Vidrižu pagastā, tagad Sējas novada “Kraukļos”, mežsarga ģimenē. “Kraukļi” ir bijušas Bīriņu muižas mežsargu mājas pie Bīriņu un Skultes pagastu robežas. Austra bērnībā un skolas gados bija ļoti, ļoti jūtīga un mīļa. Viņa laimē staroja ja izjuta kāda draudzību, mīlestību, atzinību. Austru Skujiņu vilināja un aicināja pilsēta. Pilsētā it kā sākās Austras jaunā dzīve – te atplaukst viņas dzejas pasaule. Pirmās publikācijas 1926. g., pirmais dzejolis “Sapņi”, pēc tam regulāri laikrakstos publicēti Austras Skujiņas dzejoļi. Viņa darbojusies arī literātu grupās “Trauksme” un “Zaļā vārna”. “Austra bija lieliska sarunu biedre ar asu domāšanu, humora izjūtu, asprātīga, atjautīga. Viņas galvā it kā iebūvēta IBM mašīna ar ātrām, precīzām, trāpīgām atbildēm.“ (māsas Hertas Zāmueles atmiņas). Austrai Skujiņai bija daudz draugu – īpaši jaunie, apdāvinātie dzejnieki: Jānis Grots, Aleksadrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Valdis Lukss. |
TOP Komentāri