Ko Latvijas ģimenes dara kopā?

Sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā noskaidrots, ka cilvēki jūtas laimīgāki tajās ģimenēs, kurās tiek īstenotas dažādas paražas un vairāk laika pavadīts kopīgās aktivitātēs. Tas ne vien uzlabo attiecības ģimenē, bet arī palīdz bērniem izaugt laimīgākiem un pašiem audzināt laimīgāku jauno paaudzi.

Iecienītākā tradīcija – dzimšanas dienas

Neskaitot gada svarīgākos svētkus kā Ziemassvētki, Līgo un Lieldienas, iecienītākais notikums ir dzimšanas dienu svinēšana, ko par savas ģimenes tradīciju uzskata 38% iedzīvotāju, bet vārda dienas kā īpašu notikumu atzīmē 9% respondentu. Desmitā daļa Latvijas ģimeņu regulāri rīko dažādas tematiskās ballītes, piemēram, dārza svētku sezonas atklāšanu pavasarī, 1. maija svinības, zemeņu balli jūnijā, ražas svētkus rudenī un citus, kamēr 9% ģimeņu ierasta lieta ir regulāra došanās ceļojumos pa Latviju vai uz ārzemēm un pārgājieni.

Kā jauna 4. maija tradīcija, kas pieteikta pavisam nesen, ir Baltā galdauta svētki. Jau izsenis galds, kas klāts ar baltu galdautu, ir vieta, ap kuru pulcēties gan ģimenēm, gan draugiem, lai dalītos sajūtās, cienātos ar mielastu un baudītu kopābūšanu.

Ģimenēs, kurās cilvēki jūtas laimīgi, netiek aizmirsts arī par pāra attiecībām. 8% ģimeņu ik gadu tiek svinēti dzīvesbiedru attiecību svētki, kā iepazīšanās vai kāzu diena.

Izdomas netrūkst

Nozīmīgs laimes sajūtas stiprinātājs ir pašas ģimenes izdomātas tradīcijas. Šajā ziņā Latvijas ģimenes ir visnotaļ radošas. 8% ģimeņu ir kāda tradīcija, kas saistās ar ēšanu, piemēram, satikšanās pie vakariņu galda, kopīga pankūku cepšanas svētdienas rītos vai došanās uz picēriju pusdienās.

Savukārt 6% ģimeņu cenšas izbrīvēt laiku, ko veltīt tikai saviem mīļajiem. Svētdienas vakari bez interneta palīdz atbrīvoties no uzmanības novērsējiem, nedēļas nogales laukos mudina vairāk kustēties svaigā gaisā, bet ģimenes dienasgrāmatas rakstīšana ļauj uzzināt vienam otra vēlmes.

Neparastāko tradīciju vidū ir dārza svētki maijā un oktobrī neatkarīgi no laika apstākļiem, Melnā runča ierašanās ar dāvanām 13. datumā, lielu dzimtas pasākumu organizēšana neparastās vietās, ikgadēja labdarības tirdziņa sarīkošana, kompozīcijas veidošana no savā dārzā savāktiem izkaltētiem ziediem, kā arī bērnu liecību saņemšanas un vecāku algas dienas nosvinēšana.

Tradīcijas mācās ģimenē

No aptaujas izriet, ka ļoti daudzās ģimenēs vecāki pārmantojuši tradīcijas, kas godātas viņu pašu ģimenē. Piemēram, dzimšanas dienu svinēšanas paradumus pārņēmušas divas trešdaļas respondentu. Tas ļauj secināt, ka arī bērni pēc savas ģimenes nodibināšanas atvasēm mācīs to, ko apguvuši no mammas un tēta. Līdz ar to ir svarīgi bērnus jau no mazotnes radināt pie paražām, kas vairos laimes sajūtu viņu nākamajās ģimenēs.

Starp aptaujāto vecāku pašu izdomātajām un ieviestajām tradīcijām dominē tādas kopīgas sporta aktivitātes kā slēpošana, slidošana, velobraukšana un baseina apmeklējums, un dažādas radošās nodarbības. Vairāk nekā 60% ģimeņu šāda kopīga laika pavadīšana iepriekšējās paaudzēs nav bijusi. Salīdzinoši jaunas tradīcijas ir arī spēļu vakaru organizēšana, kultūras pasākumu apmeklēšana ar bērniem, ceļošana un pārgājieni.

Pētījums pārtop pasakā

Balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, Amigo iniciatīva Laimīgām ģimenēm uzticējusi rakstniecei un dzejniecei Ievai Samauskai radīt  īpašu mūsdienu pasaku. Pasakā ievīti noderīgi padomi un dzīves gudrības, kā uzturēt laimes sajūtu ģimenē. Tā stāsta par to, cik svarīgi ir iekopt ģimenes tradīcijas, vairot prieku bērniem, ieklausīties viņos, iesaistīt un pavadīt laiku kopā ar mazajiem. Pasaka dažādos formātos būs pieejama esošajām un topošajām ģimenēm šī gada maija nogalē pēc grāmatas atklāšanas svētkiem.

Amigo laimes indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes attiecību un tradīciju mērījums, kas tiek veikts Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm ietvaros. Pētījums veikts 2015. gada decembrī, un tajā tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.