Katrs piektais autovadītājs pazaudē numura zīmi vai aizdedzes atslēgas

Vējstiklā trāpījis akmens, sadursme ar meža dzīvnieku, automašīnai uzkritis koka zars vai pazaudēta numura zīme – tās ir situācijas, ar kurām savā ikdienā saskārušies 54% Latvijas autovadītāju, liecina pētījuma centra SKDS un apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. KASKO apdrošināšanu, kas sedz zaudējumus šādos un līdzīgos gadījumos, izmanto mazliet vairāk nekā puse minēto autovadītāju.

Pētījuma rezultāti norāda, ka šādus auto bojājumus visvairāk piedzīvo transportlīdzekļu īpašnieki vecumā no 55 līdz 63 gadiem (54%), kā arī katrs otrais autovadītājs no 25 līdz 34 gadu vecumam. Visbiežāk ar tiem saskaras vidzemnieki – 54%.

“Autoservisu pakalpojumu un detaļu cenu paaugstināšanās patlaban kāpina arī KASKO vidējās atlīdzības. Tādēļ katram auto īpašniekam arvien rūpīgāk jāizsver, vai transportlīdzekļa bojājumu gadījumā viņš spēs apmaksāt remontu. Ja negadījumā ir vainīga trešā puse, izmaksas segs tās obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jeb OCTA, taču ir virkne situāciju, kurās nav tiešas cita autovadītāja iesaistes un kurās auto bojājumus rada dabas stihijas, zagļi, nekvalitatīvs ceļu segums, meža dzīvnieki u.tml.. Tajās savu auto vispilnvērtīgāk varam pasargāt ar KASKO polises palīdzību un drošības pasākumu ievērošanu,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Viņš piebilst, ka vidējā KASKO apdrošināšanas atlīdzību summa, kas izmaksāta pēdējo gadu laikā, ir virs 1000 eiro, tomēr atsevišķos gadījumos summas ir ievērojami apjomīgākas. Piemēram, lielākā līdz šī gada vidum izmaksātā atlīdzība ir 81 160 eiro, bet pērn – 50 350 eiro. Apjomīgākās KASKO atlīdzības un zaudējumi saistīti ar auto sadursmēm.

Katrs piektais autovadītājs vismaz vienreiz apzagts

Analizējot dažādas auto likstas, kas iekļaujamas KASKO apdrošināšanas polisē, 10% aptaujāto auto īpašnieku atzīst, ka viņiem vismaz reizi gadījies uzpildīt automašīnu ar neatbilstošu degvielas veidu, proti, dīzeļdegvielas vietā ieliet benzīnu, vai otrādi. Interesanti, ka šāda neuzmanība, kas var radīt motora un degvielas sistēmas bojājumus, vairāk raksturīga cilvēkiem ar vidējo vai augstāko izglītību, bet mazāk tiem, kas ieguvuši tikai pamatizglītību, un vīriešiem biežāk nekā sievietēm. Sajaukt degvielas uzpildes “pistoles” gadījies 12% vīriešu un 7% sieviešu.

Savukārt aizdedzes atslēgas, auto dokumentus vai numura zīmi ir nozaudējis teju katrs piektais autovadītājs jeb 17% respondentu. Aptaujas rezultāti liecina, ka šo lietu pazaudēšanas risks proporcionāli pieaug līdz ar auto īpašnieku vecumu un visbiežāk tas gadās vecākā gada gājuma šoferiem: vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem ar to saskārušies 24% autovadītāju, bet 18-24 gadu vecumā – tikai 4%.

SKDS un ERGO veiktajā pētījumā piektā daļa respondentu atbildējusi, ka vismaz reizi dzīvē piedzīvojuši situāciju, kad auto ticis apzagts: no tā nozagtas vērtīgas mantas vai paša auto detaļas. Visvairāk šādu zādzību noticis Rīgas reģionā, kur to apstiprina 22% aptaujāto, vismazāk – Kurzemē. Biežāk no zagļu nodarītā cietuši auto īpašnieki vecuma grupā no 45 līdz 63 gadiem (20%).

*Pētījumu centra SKDS interneta aptauja tika veikta no 2022. gada 9. līdz 11. jūlijam, un tajā piedalījās 1000 respondentu no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Attēls: publicitātes