Kas liek Saeimas deputātam cīnīties pret cilvēku veselību?

Tiesa, laiku pa laikam sanāk komisija, sanāk Sabiedrības veselības apakškomisija, sanāk darba grupa, paspriež, nobalso. Vienmēr šajās tikšanās reizēs pazaudē Ārstu biedrības priekšlikumus. Un, kas ir ļoti raksturīgi, – neizdodas veikt Saeimas komisijas audioierakstu, jo „kāds vadiņš nav bijis savienots ar ierakstu ierīci”. Tieši tā arī bija 20. maijā – komisija sprieda, lēma, runāja, bet viss runātais tā arī netika ierakstīts, lai nebūtu pierādījumu par sacīto.

Otrs aspekts Saeimas komisijā ir nopietnas garas diskusijas par to, vai vajag nesmēķēt 10 metrus no kādas ēkas ieejas. Tajā pašā laikā netiek pieļauta diskusija par būtisko – cita cilvēka neapkūpināšanu ar otrreizējiem dūmiem. Likuma mērķim vajadzētu būt ļoti skaidram – aizsargāt cilvēka veselību un tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu vidi, kā arī kārtību, kādā valsts kontrolē tabakas, tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu apriti, tabakas izstrādājumu reklāmu, sponsorēšanu un smēķēšanu publiskās ēkās, būvēs, telpās un teritorijās.

Ikvienai personai ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, bet valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku veselību. Ikvienam nesmēķētājam ir tiesības uz svaigu, nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt saslimšanas risku, un šīs tiesības ir prioritāras pār smēķētāju interesēm.

Otrreizējie dūmi, tāpat kā smēķēšana, izraisa vēzi, insultu, infarktu, astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību. Pieņemsim, ka smēķētājam ir tiesības pašam izlemt, kā saīsināt savu dzīvi. Toties viņam nav tiesību piespiest citiem saslimt un nomirt. Tātad nedrīkst būt nekādas smēķēšanas citu klātbūtnē. Nu labi, ir cilvēki, kas piecieš smēķēšanu, atļauj to savā klātbūtnē. Bet tādā gadījumā smēķētājam ir jāprasa atļauja, nevis jāreaģē uz aizrādījumu.

Izskaidrošu vienkāršāk. Ja smēķētājs smēķē uz savas privātmājas balkona, tad viņam ir visas tiesības to darīt. Iespējams, ka viņš dzīvo divstāvu namā, kur uz balkoniem vienlaikus iznāk četri smēķētāji, ļuļķē, bet cits citam netraucē. Patiesībā – lai viņi to dara – ārsti gadā spiesti 1000 smēķētājiem amputēt kājas, nogriezīs arī šiem. Smēķētājiem ātri iestājas impotence, nu demogrāfija būs jārisina citiem.

Bet! – ja uz blakus balkona ir izvesti bērnu ratiņi, citam kaimiņam smēķu dūmi iet istabā un traucē, uz blakus lodžijas tiek izvests invalīds vai pat iznāk jauns pāris skūpstīties – smēķēšana uz balkona vai lodžijas ir nepieļaujama. Ar likumu administratīvi sodāma.

Es aicinu Saeimas deputātus pārstāt dejot tabakas industrijas stabulītes pavadībā, pārstāt diskutēt ap un par sīkumiem – cik lielā kioskā drīkst cigaretes pārdot, kuru māju kāpņu telpās drīkst smēķēt, bet kur citiem tas ir jāaizrāda.

Vienkārši Saeimas komisijai ir pašai jāizveido priekšlikums likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” otrajam lasījumam, kas nosaka nesmēķētāja tiesības un tīru gaisu un veselību, kas attiecas gan uz iekštelpām, gan darba vietām, gan militāro dienestu un Iekšlietu ministrijas struktūrām (fakts – pārlieku bieži karavīri tiek pakļauti savas tiešās priekšniecības vardarbībai, jo smēķēšana veicina saslimstību un nāvi, tātad ir vardarbība pret personu).

Un tomēr – kāda ir atbilde uz jautājumu: kas liek Saeimas deputātam cīnīties pret cilvēku veselību? Tabakas industrijas lobijs, kas pat neslēpj, cik ļoti dažādām metodēm atbalstot partijas pirms vēlēšanām. Saeimas komisijā pretēji visām Eiropas veselības regulām goda vietā bija British American Tobacco pārstāvis.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Foto: daugavpils.pilseta24.lv