Kā saglabāt veselu un stipru sirdi visa mūža garumā?

Stipra un vesela sirds ir viens no būtiskākajiem pilnvērtīgas, aktīvas un veselīgas dzīves priekšnosacījumiem. Tāpēc sirds veselībai jāvelta pastiprināta uzmanība un rūpes jebkurā vecumā. Tuvojoties Pasaules sirds dienai (29. septembris), BENU Aptieka apkopojusi kardiologa un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidenta prof. Kārļa Trušinska un pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītājas Ineses Mauriņas padomus sirds veselības diagnostikā un profilaksē un aicina pievērst uzmanību sirds veselības riska faktoriem.

Sirds slimības var skart ikvienu!

Latvijā joprojām pastāv vairāki nepamatoti mīti un pieņēmumi, ka sirds un asinsvadu slimības lielākoties skar tikai gados vecākus cilvēkus, galvenokārt vīriešus. Kardiologs K. Trušinskis uzsver, ka sirds saslimšanas diemžēl var skart jebkuru cilvēku jebkurā vecuma, dzimuma vai ienākumu līmeņa grupā. Turklāt pētījumu dati atklāj, ka sirds slimību gadījumā sieviešu vidū slimības prognoze pat var būt sliktāka nekā vīrietim. Tas var būt saistīts ar apstākli, ka sievietes, pirmkārt, mēdz rūpēties par tuvo cilvēku – bērnu, vīra, vecāku, vīra vecāku veselību, bieži aizmirstot vai neatlicinot laiku pienācīgām rūpēm par savas sirds veselību. Jāpiemin, ka arī sirds slimnieku tuvinieki cieš no sirds slimību ietekmes uz viņu dzīves kvalitāti – ikdienā redzot, kā saslimst un ar šiem veselības traucējumiem cenšas sadzīvot viņu tuvinieki. Tas var būt liels psiholoģisks slogs.

Sirds veselības eksperts norāda, ka mūsdienās papildus klasiskajiem sirds veselības riska faktoriem ir parādījušies arī jauni, par kuru ietekmi uz sirds veselību mēs tuvākajā nākotnē uzzināsim vēl vairāk, piemēram, pie ekrāna pavadītais laiks un mazkustīgs dzīvesveids, apkārtējās vides un gaisa piesārņojums, kā arī stresa atstātās sekas. K. Trušinskis norāda, ka minēto, joprojām pētāmo faktoru dēļ sirds veselības problēmas cilvēkus var piemeklēt arvien agrākā vecumā. Lielāka uzmanība jāpievērš arī sieviešu sirds veselībai.

Laicīgi ieklausies savos sirdspukstos!

Regulāri ģimenes ārstu vai kardiologu apmeklējumi ir pirmais solis, lai nepalaistu garām sirds veselībai bīstamas pazīmes. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tikai 68% aptaujāto kaut reizi ir veiktas sirds veselības pārbaudes. Tāpat pētījumā secināts, ka tikai 55% respondentu ir informēti par sirds saslimšanu simptomiem, kas ir satraucošs rādītājs. K. Trušinskis skaidro, ka viens no bīstamākajiem brīdinājuma signāliem, kas varētu liecināt par sirds veselības problēmām, ir spiedošas sāpes krūtīs fizisku aktivitāšu laikā (piemēram, kāpjot pa kāpnēm vai ejot pa ielu). Tomēr praksē pacienti reti šīs sajūtas sauc par sāpēm. Bieži vien tas ir diskomforts krūtīs pa vidu, žņaudzošas sajūtas vai neliela dedzināšana. Tipiskā gadījumā sūdzības mazinās pēc atpūtas. Tāpat par sirds veselības problēmām var liecināt arī sirdsklauves, paātrināts pulss miera stāvoklī un elpas trūkums. Eksperts uzsver, ka, pamanot kādu no minētajām pazīmēm, nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāvienojas par klātienes vizīti, lai saprastu, vai ir nepieciešams veikt tālākus sirds izmeklējumus. 

Atpazīsti sirds veselības riska faktorus!

K.Trušinskis stāsta, ka tradicionāliem sirds veselības riska faktoriem, kuros ietilpst mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, regulāra neveselīgas pārtikas lietošana uzturā, kā arī liekais svars, iedzimtība un savu sirds veselības skaitļu nepārzināšana (asinsspiediens, pulss, holesterīna līmenis un ķermeņa masas indekss (ĶMI)), mūsdienās ir pievienojušies jauni riska faktori. Mūsdienu riska faktoros ietilpst pārāk dinamisks dzīvesveids un stress, apkārtējās vides piesārņojums un pārāk ilgs pie ekrāna pavadītais laiks. Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja I. Mauriņa, vērtēdama sirds veselības situāciju Latvijā, norāda, ka, no vienas puses, jauniešus un sabiedrību kopumā apdraud mazkustīgs dzīvesveids, kas lielā mērā saistīts ar atkarību no viedierīcēm, bet, no otras puses, pateicoties informācijas tehnoloģiju attīstībai, jaunieši kļūst arvien zinošāki ne vien par sirds slimībām, bet arī par veselības jautājumiem kopumā. Biedrības vadītāja uzsver, ka līdzās ārstu un plašsaziņas līdzekļu nopelnam sirds veselības jautājumu skaidrošanā būtisks ir arī farmaceitu pienesums, jo viņi pacientiem palīdz ar padomu, veic sirds veselības risku mērījumus un mudina pievērsties veselīgākam dzīvesveidam.

Kā palīdzēt sirdij pašam?

Pasaules sirds dienā K. Trušinskis aicina ikvienu aizdomāties par to, ko katrs var darīt, lai stiprinātu savas sirds veselību. Līdzīgās domās ir arī I. Mauriņa, kas norāda, ka Pasaules sirds diena ir svētki, kurus vislabāk atzīmēt ar kādu jaunu veselīgu apņemšanos, piemēram, atmest smēķēšanu, sākt veselīgāk ēst vai beidzot doties ilgstoši atliktajā vizītē pie ārsta, lai pārbaudītu sirds veselību. Vienlaikus abi speciālisti ir vienisprātis, ka par savu sirdi jārūpējas katru dienu, jo tikai tādā veidā to var saglabāt veselu un stipru visa mūža garumā. Attīstoties zinātnei un medicīnas tehnoloģijām, pēdējās desmitgadēs ir piedzīvots straujš kāpums cilvēku dzīves ilgumā. Daudzas sirds un asinsvadu slimības, no kurām dažkārt pāragri mira mūsu vecāki un vecvecāki, tagad ir iespējams laicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, skaidro I. Mauriņa. Tomēr pastāv virkne lietu, ko cilvēks savas sirds veselības labā var izdarīt arī pats:

• sekot līdzi saviem sirds veselības skaitļiem (holesterīna līmenis, asinsspiediens un pulss);
• regulāri apmeklēt ārstu – veselam cilvēkam ir ieteicams vismaz vienu reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, lai veiktu profilaktisko apskati un nepieciešamības gadījumā arī saņemtu nosūtījumu pie speciālistiem;
• nesmēķēt/atmest smēķēšanu – cigarešu smēķēšana ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējamajiem riska faktoriem kardiovaskulāro slimību – koronārās sirds slimības, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimības un sirds mazspējas – attīstībā;
• ēst veselīgi – ēst veselīgi – trekni, sālīti, rūpnieciski apstrādāti ēdieni un saldināti dzērieni palielina sirds un asinsvadu slimību risku attīstību, tāpēc ēdienkartē jāiekļauj pilngraudu produkti, pākšaugi, rieksti, sēklas, zivis, augļi un dārzeņi, liesā gaļu un piena produkti ar pazeminātu tauku saturu, kā arī ieteicams samazināt sāls patēriņu;
• dzert ūdeni – dienā vidēji divus litrus;
• regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – mazkustīgums rada sirds muskuļa vājumu. Regulāra fiziska slodze samazina lieko svaru, asinsspiedienu, holesterīnu un ievērojami pazemina sirds slimību rašanās iespējamību.

Aizdomāsimies un rūpēsimies par sirds veselību ne vien Pasaules sirds dienā, bet katru dienu! Atcerieties apmeklēt savu ģimenes ārstu vai doties uz aptieku, lai veiktu asinsspiediena mērījumus un noteiktu holesterīna līmeni!