Kā izvēlēties vīnu vakariņām un svētku galdam?

Gan pie ikdienišķām vakariņām, gan īpaši svētkos, par neatņemamu maltītes sastāvdaļu ir kļuvis vīns. Tomēr, kā pie plašā vīna sortimenta veikalos neapjukt? Ikvienam no mums ir savi iecienītie vīni, taču ko darīt tad, ja gribas eksperimentēt un piemeklēt vīnu, kas piestāv vakara ēdienkartei? Tad, kad normāla ikdienas sastāvdaļa bija restorānu apmeklēšana, ar vīna izvēli palīdzēja vīnzinis vai viesmīlis, taču atrast un atklāt jaunas garšas plašajā vīna pasaulē, ir pa spēkam ik vienam no mums. Turpinājumā par to, kādi knifi  var palīdzēt neapjukt plašajā piedāvājumā un sniegs iespēju izmēģināt jaunas garšas. 

Izvēloties vīnu, “zelta likums” paliek nemainīgs – galvenais, lai garšo! Bet kā atklāt vēl neatklāto? Īpaši tagad, kad pēdējos gados Latvijā pieejamā vīna klāsts ievērojami paplašinājies, nevajadzētu laist garām iespējas pamēģināt kaut ko jaunu, un, iespējams, pat atrast savu jauno, mīļāko vīnu.

Pirmkārt, jāiepazīstas ar to, kas izlasāms uz vīna etiķetes. Tur noskaidrojams, ne tikai tas, no kuras valsts nācis vīns, bet arī tas, kurā reģionā tas gatavots. Protams, zināms, ka vīns no Itālijas nebūs vienāds – Sicīlijas un Lombardijas vīns garšas ziņā atšķirsies. Uz etiķetes parasti norāda arī to, kāda vīnogu šķirne izmantota vīna gatavošanā, un, piemēram, Gruzijas vīnu gadījumā – vīna gatavošanas metode. Ja tas gatavots tradicionāli, uz etiķetes būs rakstīts – quevri.

Uz vīna etiķetes norādīts arī vīna ražošanas gads. Laikam ejot, sabiedrībā nereti dzirdams stereotips: “jo vecāks vīns, jo labāks”. Nevarētu gluži teikt, ka tā ir patiesība. Vīns ir dzīvs – tam ir savs mūžs – citam īsāks, citam garāks. Svarīgi vīnu “noķert” tā īstajā gatavības stadijā, un tāds ir jebkura vīna darītāja mērķis, veidojot tā garšas nianses. Līdzīgs ir vīnziņu un viesmīļu uzdevums – piemeklēt un ieteikt vīnu, kas būtu baudāms, tādā veidā izvairoties no sliktas pieredzes. 

Bet tagad, kad vīna izvēle principā guļas uz paša pleciem, attiecībā uz vīna ražošanas gadu, iesaku ņemt vērā sekojošas vadlīnijas: lielveikalā drošāk izvēlēties vīnu “vecumā” starp 1 – 5 gadiem. Jāpiebilst, ka vīna pudelēm, kā jau droši vien esiet ievērojuši, tiek izmantoti divu veidu korķi – skrūvējamie un dabīgie jeb “korķa”. Galvenā atšķirība šiem korķiem ir tā, ka vīns ar skrūvējamo korķi paredzēts lietošanai  jauns, tāpēc to nav ieteicams uzglabāt ilglaicīgi. Parasti šādu vīnu vidējais mūžs ir 2 – 5 gadi, atkarībā no vīna veida. Taču arī dabīgajam korķim ir septiņi kvalitātes līmeņi, tāpēc nedrīkst uzskatīt, ka šāds vīns ir kādā ziņā labāks un to var glabāt ilgi tikai tāpēc, ka tas aizvērts ar dabīgo korķi. 

Tas, kāds vīns piestāv liellopa ēdieniem vai, piemēram, cepeškrāsnī pagatavotai zivij, ir tikai pavisam neliela daļa no tā, kas ir jāzina restorānu viesmīļiem, nerunājot par vīnziņiem. Bet, kā jau minēju, izveidot lielisku kombināciju starp vīnu un maltīti, ir pa spēkam ik vienam no mums. Pirmkārt, jāuzdod pašam sev jautājums par to, vai dodiet priekšroku sausam vai saldam vīnam, sarkanajam vai baltajam. Izvēloties vīnu svētku galdam, pamatā ēdiena un dzēriena saderība šajā gadījumā tiek balstīta uz trīs galvenajiem pamatprincipiem:

1)reģionālā saderība – ja baudiet pastu vai “Margaritu”, klāt baudiet itāļu vīnu, ja sašļiku vai līdzīgu gaļas ēdienu – Gruzijas Saperavi vai Dzelhavi.

2)Struktūru saderība – ja galdā plāns celt spēcīgas garšas un aromāta ēdienu, vīnu vajadzētu piemeklēt līdzīgu – izteiktas garšas ar spēcīgu aromātu. Savukārt pie viegliem ēdieniem jāizvēlas viegls vīns, jo šīm garšām vienai otra ir jāpapildina, nevis jānomāc. 

3)Garšu saderība – ēdiena garša izcels vīna garšu, savukārt vīns “garšas ceļojumu” papildinās un padarīs krāšņāku. Tā, piemēram, sāļš ēdiens vīna garšu padarīs maigāku, bet saldās nianses ēdienā padarīs izteiktāku skābuma līmeni vīnā. Līdz ar to, pie asiem ēdieniem piemērotāki būs maigi vīni, taču pasniedzot desertu, vēlams, lai vīns ir mazliet saldāks par pašu desertu.

Veikalos pieejami gan galda vīni ikdienišķām maltītēm, gan premium kategorijas vīni svētku reizēm. Katram no tiem ir savs laiks un mērķauditorija, taču jāatceras – labi un kvalitatīvi izstrādājumi nemēdz būt lēti. Ja vīns ir veikala plauktā, tas ir dzerams. Viss slēpjas gaumes atšķirībās, bet sortiments Latvijā ir plašs. Pēdējos gados krietni paplašinājies vīna piedāvājums ne tikai no tādām vīna lielvalstīm kā Itālija, Spānija un Francija, bet arī no Austrālijas, Jaunzēlandes, Portugāles un Gruzijas. Sortiments iet roku rokā ar pieprasījumu, un Latvijā vērojama tendence, ka iedzīvotāji kļūst daudz informētāki par plašo vīna pasauli, un labprāt ļaujas eksperimentiem un apmierina savu zinātkāri iepazīt vēl neatklātas garšas. Piemēram, runājot par Gruzijas vīniem – sabiedrība kļūst arvien vairāk ieinteresētāka ne tikai par Gruzijas sarkanvīniem, bet arī baltvīniem un jaunumiem Latvijas vīna pasaulē – vīniem ar oranžu nokrāsu. Tāpēc ir skaidrs, ka mūsu veikalu vīna plauktos tuvāko gadu laikā varam gaidīt Gruzijas vīnu piedāvājuma pieaugumu. 

Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents

Foto: publicitātes