Kā izmantot „prāta spēles” labākam noskaņojumam darbā

Radošumu palīdz attīstīt radoša un iedvesmojoša vide

„Mūsu idejas iespaido apkārtējā vide un notikumi,” Džeisons Silva skaidro intervijā izdevumam „fastcompany.com”. „Prāta spēļu” sērijā „Krāsainā dzīve” mēs vērojam, kā krāsaina, interesanta vide padara cilvēkus radošākus. Jūs taču redzat, kā uzņēmumi, piemēram, „Google”, veido rotaļīgas telpas ar šūpuļtīkliem, kur top jaunas idejas un risinājumi. Proti, dizainā var iekļaut lietas, kas atklāj arī pašu cilvēku pieredzēto un piedzīvoto. Būtu labi, ja uzņēmumi veidotu telpas, kas veicina pašu izauklētu nodomu īstenošanu,” atzīst populārā šova vadītājs.

Neieslīgstiet rutīnā, „izslēdziet autopilotu”

Šova sērijā „Veselais saprāts” tiek runāts par to, ka mūsu smadzenes, cenšoties strādāt ar iespējami mazāku piepūli un lielāku efektivitāti, pieņem gatavus uzvedības modeļus, taču bieži tāpēc cieš precizitāte un kvalitāte. Tādēļ ik pa laikam ir vērts „izraut” darbiniekus no komforta zonas, kaut vai ar īslaicīgu amatu rotāciju, uzticot jaunus pienākumus vai iesaistot darbiniekus komandas saliedēšanas pasākumos. Tas ļauj grūt izveidotajiem darba ieradumiem un veidoties jauniem. Neierastas pieredzes uztveršanai mēdz traucēt arī pārāk liela godbijība, to mazinot, cilvēks kļūst atvērtāks un radošāks

Naudai bez vērtībām nav nozīmes

Izrādās, cilvēki mēdz uzskatīt, ka dārgākas lietas ir vērtīgākas. Šova „Prāta spēļu” sērijā „Dārgā gaume” cilvēkiem piedāvā novērtēt kūkas, kuru cena esot pieci un 50 dolāri. „Kaut arī kūka bija tā pati, dārgākā cilvēkiem patika labāk. Šajā gadījumā garšu noteica nevis garšas receptori, bet gan prāts,” intervijā stāsta šova vadītājs Džeisons Silva. Šo der atcerēties saistībā ar darba samaksu. Ja cilvēks strādā darbu, kas tam nepatīk, tad viņa acīs vērtības nebūs ne pašam darbam, ne arī atalgojumam. Savukārt, ja cilvēkam darbs rada prieku un viņš redz tam jēgu, tad atalgojums var pārvērsties par bonusu.

Aizrautīgi strādājot, laika ir vairāk

Mūsdienu steigpilnajā pasaulē laiks ir teju visa mērs un mēs tiecamies to kontrolēt, taču plašāka un brīvāka laika uztvere var padarīt cilvēkus efektīvākus un produktīvākus. Lai jūs varētu pilnībā nodoties konkrētam uzdevumam un „pazust laikā”, ir svarīgi atbrīvoties no apkārtējo faktoru ietekmes, kas nepārtraukti atgādina par sevi, piemēram, izslēdziet e-pastu atgādinājumus un telefona skaņu. Šādi nododoties darbam var attīstīties iekšējie talanti, apklust arī „iekšējais kritiķis”, iespējams, var izdoties pārvarēt arī kādu iekšējo barjeru, kā bailes, nedrošību u.c.

Patiesa interese par cilvēkiem ļauj veidot labas attiecības

Sērijā par morāli slēptās kameras ievietotas kafejnīcā, kur bārmenis apzināti pret dažiem apmeklētājiem izturējās jauki, bet nepieklājīgi pret citiem. Viņš tracināja klientus, sakot, ka trūkst sīknaudas atlikuma izdošanai. „Pat tad, ja cilvēki parasti ir jauki, uzvedība mainās, ja tie jūtas nelāgi. Savukārt darba vietā cilvēku entuziasms lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā jūs izturaties pret viņiem. Ja respektējat darbiniekus un arī klientus, tad nekad neveidosiet attiecības, kas balstās uz bailēm, jo tās nav rezultatīvas,” atklāj Silva.

Pārāk garas stundas mazina darbinieka produktivitāti

Kādā no „Prāta spēļu” sērijām redzams, kā mainās uzvedība, ja bez miega pavadītas 24 līdz 48 stundas. Mēs diezgan bieži sastopam cilvēkus, kuri strādā vai pakļaujas darba devēju spiedienam strādāt teju līdz spēku izsīkumam, uzskatot to par normālu situāciju. „Tā ir muļķīga bravūra. Ja cilvēks neievēros saprātīgu miega režīmu, veselība pasliktināsies un viņš ātrāk nomirs. Savukārt, ja uzņēmēji vienlīdz lielu uzmanību pievērsīs gan darbinieku atpūtai, gan produktivitātes palielināšanai, darba ražīgums uzlabosies automātiski,” uzskata šova vadītājs.

Foto: publicitātes