Kā bērnu psihoemocionālo attīstību ietekmē istabas dalīšana ar kādu citu?

Tikai 29% bērnu, kuri aug vairāku bērnu ģimenē, ir sava atsevišķa istaba, savukārt 71% bērnu dala istabu ar vēl kādu brāli vai māsu, retāk – ar kādu no ģimenes pieaugušajiem, liecina “Bonava Latvija” veiktā aptauja.* Turklāt katrā desmitajā ģimenē vienā istabā mitinās vairāk nekā divi bērni. Kā tas ietekmē bērnu psihoemocionālo veselību? Mājokļu attīstītāja rosinātas diskusijas dalībnieki – psihologi un sabiedrības veselības eksperti – ir vienisprātis: lai kādi būtu sadzīves apstākļi, ir svarīgi respektēt bērna nepieciešamību pēc privātas telpas.

Lielākoties sava individuālā telpa bērniem ir pieejama ģimenēs, kur aug divi bērni (34%), bet trīs un vairāk bērnu ģimenēs iespēja nodrošināt katram bērnam savu istabu strauji sarūk. Apmēram katrā piektajā ģimenē istabu ar vienu vai pat vairākiem bērniem dala arī pieaugušie – šādos apstākļos visbiežāk aug bērni četru un vairāk bērnu ģimenēs. 

“Zīmīgi, ka visbiežāk vairāki bērni dala istabu ģimenēs, kuras dzīvo Rīgā. Tas saistīts ar to, ka liela daļa rīdzinieku mitinās daudzdzīvokļu namos, kur katrai mājsaimniecībai ir ierobežots telpu skaits. Tas savukārt aktualizē dzīvojamā fonda jautājumu. Vērojot cilvēku interesi par iespēju iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, redzam, ka daudzi labprāt izvēlas mazāku dzīvojamo platību, bet ar funkcionālu un pārdomātu telpu plānojumu,” skaidro “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Vairāku bērnu ģimenēs ir plaši izplatīta prakse vienā istabā izmitināt dažādu dzimumu bērnus. Kopumā 41% ģimeņu bērnistabu dala dažādu dzimumu bērni. 36% gadījumu vienu istabu dala māsa un brālis, 4% gadījumu – viens zēns un divas meitenes, bet 3% gadījumu – viena meitene un divi zēni. Vai un kā šādi sadzīves apstākļi ietekmē bērna attīstību, psihoemocionālo veselību un seksualitāti, “Bonava Latvija” rīkotajā diskusijā sarunu festivālā LAMPA diskutēja psihologi un sabiedrības veselības eksperti.

Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja, mentore Romija Krēziņa uzsver, ka bērna psihoemocionālo stāvokli, attīstību un veselību ietekmē pilnīgi viss, kas notiek apkārt. “Protams, ir jāņem vērā bērna vecums un katram vecumposmam aktuālās problēmas. Ja ģimenē aug mazi bērni, dzīvošana vienā istabā ir drīzāk ieguvums attīstībai, jo veicina sadarbības un mijiedarbības prasmes, savukārt pubertātes vecumā bērnam ir ļoti svarīga privātā telpa. Tai nav obligāti jābūt atsevišķai istabai, ja vecākiem nav atbilstošas rocības; tā var būt noteiktā veidā sadalīta telpa vai pat tikai savs galds, taču šādai privātai telpai jaunietim ir jābūt,” norāda Krēziņa.

 Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākoties vienu istabu dala divi bērni (89%), taču katrā desmitajā ģimenē vienā istabā mīt vairāk par diviem bērniem. Visbiežāk bērnu vecuma starpība ir 1–3 gadi (42%) vai 3–6 gadi (37%), bet 23% ģimeņu vienā istabā mītošo bērnu vecuma starpība pāsniedz sešus gadus. Tas savukārt bieži vien nozīmē, ka viens no bērniem vai arī vairāki bērni vienlaikus ir sasniedguši pubertātes vecumu, kad aktualizējas ar seksualitāti saistīti jautājumi. 

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta direktore, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne norāda: “Jau izsenis ir zinātniski pierādīts, ka būtisks sabiedrības veselību ietekmējošs faktors ir dzīves telpa, tās izmērs un tas, ar ko kopā šajā telpā uzturamies. Tas attiecināms ne tikai uz infekcijas slimību izplatību, bet arī uz neinfekcijas slimībām, tostarp psihiskās veselības kontekstā. Ar psihisko un seksuāli reproduktīvo veselību ir sarežģītāk kā citām sabiedrības veselības nozarēm, jo, pirmkārt, tās sabiedrībā ir ļoti stigmatizētas, tāpēc pieaugušie šos jautājumus nereti atstāj pašplūsmā, un, otrkārt, šīs jomas izaicina normas jēdzienu – kas seksuālās veselības jomā vispār ir norma?! Vai vienā istabā var kopā dzīvot brālis un māsa, pusbrālis un pusmāsa, audžubērni, kam vispār nav asinsradniecības?! Pats par sevi tas nav nekas labs vai slikts. Svarīgs ir sabiedrības vispārējās veselībpratības līmenis, kas pastāvīgi ir jāuzlabo, tāpat kā, piemēram, izpratne par higiēnu, kas taču nav salīdzināma ar 19. gadsimta izpratni. Un svarīgi ir vecākiem “būt kontaktā” ar saviem bērniem, sajust viņus, sarunāties ar viņiem. Tostarp par seksuālās un psihiskās veselības jautājumiem.” 

Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode atgādina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz – bērnam ir jārada labvēlīgi apstākļi attīstībai, par kuriem ir atbildīgs pieaugušais. Ja bērns signalizē, ka savā dzīves telpā nejūtas komfortabli, tātad šādi apstākļi nav radīti. Vienlaikus viņa uzsver – drošību un veselīgu attīstību negarantē sienas, bet gan cilvēciskās vērtības un vecāku izglītības līmenis. “Mēs dzīvojam dzimumdalītā sabiedrībā, kur no katra dzimuma gaidām noteiktas lomas pildīšanu. Kamēr mēs mazliet neatslābsim un neapzināsimies, ka kailums ir tikai kailums, nevis seksualitātes pazīme, ka seksualitāte nav bīstama, ka seksualitāte nav sekss un ir svarīga, lai bērns apzinātos, kas viņš ir un ko vēlas šajā pasaulē, mēs, pieaugušie, nevarēsim radīt labvēlīgus apstākļus bērna attīstībai. Kā gan var veidot veselīgu vidi, ja neprotam sarunāties, un kā var veidot brīvas attiecības starp jebkuriem dzimumiem, ja neļaujam piedzīvot cita dzimuma klātbūtni? Izglītoti vecāki ir tie, kas var radīt labvēlīgus apstākļus arī tad, ja bērni dzīvo vienā istabā,” pauž psiholoģe.

Eksperti norāda – katrai ģimenei ir sava izpratne par normalitāti, tāpēc nav vienas receptes, kā bērniem būtu jādala viena telpa, taču jebkuros sadzīves apstākļos ir svarīgi izturēties ar cieņu pret bērna vajadzībām, tajā skaitā – pret vajadzību pēc privātuma.

Visu diskusiju iespējams noskatīties šeit.

* Aptauju par bērnu sadzīves apstākļiem pēc “Bonava Latvija” pasūtījuma 2022. gada maijā veicis Snapshots, aptaujājot 506 vecākus, kuri audzina divus vai vairāk bērnus.

Foto: publicitātes