Kā atrunāt bērnu no bīstamiem eksperimentiem draugu kompānijā

Nomētāt kaimiņa auto ar olām, izmest polietilēna maisiņu ar ūdeni no desmitā stāva, iespundēt meiteni zēnu tualetē, uzsmēķēt pa kādai cigaretei kopā ar draugiem… Dažkārt bērnu blēņas nav nemaz tik nevainīgas, kā šķiet viņiem pašiem. Kā runāt un sagatavot bērnu, lai pasargātu viņu no bīstamiem eksperimentiem draugu pulkā, skaidro psiholoģe Iveta Aunīte.

Draugi, klases biedri, paziņas – tie ir svarīgi un nozīmīgi cilvēki jebkura bērna, pusaudža un arī jaunieša dzīvē. Un ir tikai dabiski, ka reizēm lielākai jautrībai gribas arī pamuļķoties un paeksperimentēt. Ne vienmēr bērni un jaunieši spēj novērtēt, cik tas var izrādīties bīstami, bet citkārt pusaudzim gluži vienkārši ir grūti atteikties vai pateikt “nē”.

Kāpēc bērnam grūti atteikties darīt to, ko citi vēlas?

Pretošanās nozīmīgiem cilvēkiem, autoritātēm, ir liels varoņdarbs pat pieaugušajam, kur nu vēl bērnam vai pusaudzim. Bērns var baidīties izskatīties pēc zaķpastalas un gļēvuļa, var satraukties, ka viņu ignorēs un izstums no grupas, ka par viņu smiesies. Neviens nevēlas nonākt izolācijā vai kļūt par izsmieklu. It īpaši pusaudžu vecumā, kad ļoti svarīgi ir piederēt kādai grupai un būt atzītam. Turklāt jāpatur prātā, ka bērniem, pusaudžiem un pat jauniešiem, kuri nav vēl nobrieduši, piemīt egocentrisms, kas nozīmē – “ja man ir jautri, tad tas IR jautri”. Bieži bērniem pietrūkst empātijas un pieredzes, lai laikus apstātos.

Kā iemācīt bērnam pateikt “nē” bīstamiem eksperimentiem

Lai iespējami pasargātu savu bērnu no iekļūšanas bīstamā situācijā, vecāki savu bērnu var izglītot par dažādiem drošības jautājumiem, kā arī attīstīt viņos empātiju jeb spēju just līdzi. Un ne mazāk svarīga prasme, ko bērns iemācās ģimenē jau pirmajos dzīves gados – spēja pateikt “nē”. Pirmie cilvēki, kam bērns to pasaka ir vecāki, brāļi, māsas un citi ģimenes locekļi, un tad ir ļoti svarīgi bērnu nenosodīt un nerāt par to, ka viņš izrāda pretestību, ko pieaugušie maldīgi sauc par nepaklausību, bet cienīt un ieklausīties bērna viedoklī. Ja viņš jau no bērnības būs piedzīvojis, ka viņa viedoklim ir nozīme, tad pastāv arī daudz lielāka iespējamība, ka viņam būs drosme pateikt “nē” arī divdomīgās vai bīstamās situācijās.

Un to gan vecāki savam bērnam var skaidrot, ka pat tad, ja viņš ir sācis darboties kopā ar pārējiem, viņš jebkurā brīdī var atteikties piedalīties. Un nevajag justies vainīgam vai attaisnoties par savu rīcību. Ar stingru “es nepiedalos!” vajadzētu pietikt. Vēl labi darbojas frāze: “Mēs jau esam par lielu tādām blēņām” un piedāvājums darīt ko citu.

Kā pretoties draugu spiedienam?

Reizēm bērns negrib piedalīties, taču pārējie izdara lielu spiedienu, apsaukājoties un draudot. Šādām situācijām bērnu var sagatavot, mācot:

• stingri atteikt;
• atkārtot “es to nedarīšu” tik reižu, cik nepieciešams;
• kļūt uzstājīgam un pateikt: “Vai jūs man esat kādi priekšnieki? Kāpēc man jūs jāklausa?”;
• ja nekas nelīdz, pagriezties un doties prom.

Bērns var būt norūpējies, vai pēc atteikuma nepaliks bez draugiem. Šādā situācijā vecāki ar bērnu var pārrunāt,  ko īsti nozīmē vārdi “draudzība” un “labs draugs”. Vai labs draugs ciena tavu viedokli? Vai labs draugs izaicina uz bīstamām nodarbēm? Ja draugi ir patiesi un īsti, viņi nekur nepazudīs un, iespējams, pat vairāk cienīs kādu, kurš spējis nepadoties.

Vai mudināt bērnu, izstāstīt visu pieaugušajiem?

Robeža starp to, ko sauc par sūdzēšanos un to, kad ļoti svarīgi atklāt pieaugušajiem patiesību, mēdz būt trausla. Tas, ko vecākiem būtu labi bērnam iemācīt, ka noteikti jāizstāsta pieaugušajiem par situācijām, kas var kādu apdraudēt, piemēram, ja draugi plāno doties uz nezināmu ūdens tilpni, lai izmēģinātu salto metienus vai, piemēram, kāds ierosinājis izmēģināt apreibinošas vielas. Tāpat bērns būtu jāiedrošina izstāstīt vecākiem par situācijām, kurās viņš juties slikti, nedroši un iespējams pat bīstami.

“Lai pasargātu bērnus no bīstamiem varoņdarbiem, piemēram, kaitīgo vielu izmēģināšanas, līdzās jau aprakstītajiem ieteikumiem vecākiem jāveic nopietni profilaktiski pasākumi, izglītojot savus bērnus gan par vielām un to nelabvēlīgo ietekmi, gan citiem riskiem, ko tas nes sev līdzi. Un viena no lielākajām gudrībām, ko vecākiem būtu labi iemācīt bērnam jau kopš agras bērnības “Domā ar savu galvu!”,”norāda psiholoģe Iveta Aunīte.

Foto: publicitātes