Jauniešu bezdarba līmenis samazinās

„Nav šaubu, ka situācija darba tirgū ir uzlabojusies. Aizņemto darbavietu skaits no 2010. gada līdz 2017. gada 2. ceturksnim ir audzis par 126 tūkstošiem. Tātad tieši darbavietu radīšana šajā laikā ir bijusi galvenais bezdarbu samazinošais faktors, nevis iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā mēdz uzskatīt,” izmaiņas nodarbinātības situācijā vērtē DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

„Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis darba tirgū integrēt tos jauniešus, kuriem nav izglītības vai iepriekšējas darba pieredzes. Jaunietis bez profesijas un ar neskaidru profesionālās nākotnes redzējumu ir visvairāk pakļauts bezdarba riskam. Tāpēc jau kopš 2014. gada mēs jauniešus bezdarbniekus aicinām piedalīties Eiropas Savienības (ES) fondu projektā „Jauniešu garantijas”. Izmantojot individuālo pieeju un profilēšanas metodi, katram jaunietim tiek piedāvāti tieši viņam piemērotākie nodarbinātības vai apmācību pasākumi, veicinot jaunu cilvēku nodarbinātību. Lai gan statistikā jaunieši bezdarbnieki ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, vairākos projekta „Jauniešu garantijas” pasākumos mēs iesaistām bezdarbniekus vecumā līdz 29 gadiem,” komentē ES fondu projekta „Jauniešu garantijas” vadītāja Laima Mirzojeva.

“Jauniešu garantiju’’ ietvaros no projekta sākuma līdz šī gada augustam atbalstu ir guvuši 80 132 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Turklāt daudzi gados jaunie bezdarbnieki piedalījās vairākos viņiem nepieciešamajos projekta atbalsta pasākumos un aktivitātēs un ne tikai iesaistījās apmācībās, ieguva darba pieredzi vai attīstīja darba prasmes un iemaņas, bet arī saņēma karjeras konsultācijas, apmeklēja konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus. Kopējais bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem dalību skaits “Jauniešu garantiju” pasākumos un aktivitātēs ir 218 653.

Tā, piemēram, vairāk nekā puse (56%) projekta “Jauniešu garantijas” dalībnieku bija iesaistījušies apmācību programmās, apgūstot jaunu profesiju vai pilnveidojot savas profesionālās zināšanas un prasmes. 31% dalībnieku ar projekta atbalstu ir ieguvuši pirmo darba pieredzi pie darba devēja. 290 bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem izmantoja iespēju iesaistīties uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības atbalsta pasākumā un izstrādāt biznesa plānus, 88 labāko un dzīvotspējīgāko biznesa plānu autori saņēma arī NVA finansiālo atbalstu biznesa idejas īstenošanai.

Izmantojot „Jauniešu garantiju” projekta neformālās izglītības piedāvātās iespējas, jaunieši visbiežāk ir izvēlējušies nostiprināt savas valodu, kā arī attīstīt datorprasmes. Lauku reģionos daudzi jaunieši ieguva lauksaimniecībā pieprasīto traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju.

Izvērtējot aktuālākās profesionālās apmācību programmas, NVA dati liecina, ka jauniešu intereses ir bijušas ļoti dažādas: apgūto profesiju topā ir tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā metinātājs, lietvedis, projekta vadītājs, mazā biznesa organizators, datorsistēmu tehniķis, apsargs, klientu apkalpotājs un citas. Iegūtā profesionālā izglītība padara jauniešus konkurētspējīgus un sekmē darba atrašanu visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. Kopš 2014.gada sākuma ar projekta atbalstu pastāvīgā darbā ir iekārtojušies jau gandrīz 32 tūkstoši NVA reģistrēto jauniešu.

ES fondu projektu “Jauniešu garantijas” īsteno sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, jaunatnes organizācijām un darba devējiem.

Arita Sila

„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”