Jaunieši arvien biežāk iekrīt krāpnieku nagos, kļūstot par “naudas mūļiem”

Atsaucoties uz vieglas peļņas piedāvājumiem, arvien vairāk jauniešu mūsdienās iekrīt krāpnieku nagos un kļūst par “naudas mūļiem”, tādējādi palīdzot krāpniekiem legalizēt un pārvietot nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Visbiežāk gan šķietami vilinošie piedāvājumi paredz ne vien nelielu atlīdzību par paveikto, bet arī “naudas mūļu” nonākšanu policijas redzeslokā, būtiski ietekmējot jaunieša dzīvi nākotnē.

Naudas mūlis ir persona, kura nodod (elektroniski vai skaidrā naudā) no trešās personas saņemtu naudu citai personai, saņemot par to komisijas maksu. Piekrītot pārskaitīt svešu naudu no sava bankas konta, tiek pārkāpts likums. Šāda darbība draud ar brīvības atņemšanu, naudas sodu vai piespiedu darbu. Aizvadītā gada laikā Valsts policija fiksējusi ne vienu vien šāda veida pārkāpumu, taču tiek lēsts, ka patiesais krāpnieku upuru un vieglas peļņas tīkotāju skaits ir krietni lielāks.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko norāda: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošana ir viena no Valsts policijas prioritātēm, un tam tiek veltīti lieli policijas resursi. Pēdējā laikā redzam, ka vietējie jaunieši, kuri vieglā ceļā vēlas nopelnīt naudu, tiek iesaistīti starptautiskās krāpšanas shēmās, kļūstot par noziedzīgi iegūtās naudas kurjeriem, un dažkārt pat neapzinās smagās krimināltiesiskās un citas sekas šādai šķietami vieglai peļņas gūšanai.”

Līdzās sodāmībai un nokļūšanai redzeslokā “naudas mūļu” funkcijas izpilde var nest līdzi arī vēl citas sekas, piemēram, banka var slēgt kontu bez iespējām atvērt jaunu. Tas savukārt nozīmē, ka vēlme ātri nopelnīt, iesaistoties krimināli sodāmā aktivitātē, būtiski var ietekmēt arī karjeras iespējas, jo darba devējs var nevēlēties sadarboties ar personu, kura iepriekš pastrādājusi noziegumu un kurai nav iespējas pārskaitīt algu uz bankas kontu Latvijā. Konta neesamība var radīt arī grūtības saņemt dažādus pabalstus. Tiesa, kā liecina pašu “naudas mūļu” teiktais policijā, lielākā daļa jauniešu nav informēti nedz par to, ka svešas naudas pārskaitīšana caur savu bankas kontu ir krimināli sodāma, nedz par to, kā šāda rīcība ietekmēs viņu dzīvi nākotnē.

• “Man nelikās, ka daru kaut ko sliktu. Tikai ļauju ieskaitīt naudu savā kontā un pēc tam to izņemu no bankomāta”.

• “Šobrīd minētais gadījums tiek izmeklēts Valsts policijā. Tagad ir skaidrs, ka manai nepārdomātajai rīcībai iestāsies sekas Man ir žēl, ka nezināju šo visu, pirms piekritu šādam piedāvājumam.”

• “Es negribēju neko ļaunu. Nelikās, ka daru kaut ko sliktu. Es nezinu, kā pateikt mammai, kā atradīšu darbu ar sodāmību.”

Šie ir tikai dažu jauniešu, kuri kļuvuši par noziedznieku upuriem un nelikumīgi iegūtas naudas starpniekiem jeb “naudas mūļiem”, sniegtie paskaidrojumi policijā.

“Viens no būtiskiem finanšu pratības stūrakmeņiem ir ne tikai spēja tālredzīgi un gudri plānot savus ienākumus un izdevumus, bet arī kritiski izvērtēt iespējas, kā papildināt sava maciņa saturu. Diemžēl daudziem Latvijas iedzīvotājiem, turklāt ne tikai jauniešiem, nerodas ne mazākie jautājumi vai šaubas, ieraugot kārtējo, vilinošo peļņas sludinājumu, kurā tiek solīts, ka tev tiks maksāts teju par neko. Ir jāsaprot, ka aiz katra šāda piedāvājuma ir āķis, un vienīgais ieguvējs no tavas dalības būs krāpnieks. Vēl vairāk – šāds peļņas avots tev nesīs tikai nepatikšanas. Atsaucoties šādiem sludinājumiem, realitātē tu svešu cilvēku dēļ riskē ar visu savu turpmāko dzīvi un nākotnes plāniem,” norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Lai pievērstu jauniešu uzmanību un pārrunātu sekas, kas iestājas par iesaistīšanos nelegālās darbībās ar naudu, Swedbank skolu programmas “Dzīvei gatavs” ietvaros 26. janvārī plkst.10.00 rīko tiešsaistes stundu “Neesi naudas mūlis” sociālo tīklu platformā Facebook: (1) Mācībstunda, kā nekļūt par “naudas mūli” | Facebook . Tai aicināti pieslēgties gan jaunieši, gan vecāki un skolotāji ar klasēm.

Foto: canva.com