Jaunas iespējas pārtikas alerģiju diagnostikai

Pārtikas provokācijas testa laikā pacientam tiek dota ļoti maza “pārbaudāmā” produkta deva, to pakāpeniski kāpina, līdz sasniegta deva, kādu bērnam būtu jāsaņem vienas ēdienreizes laikā. Testa norisi uzrauga gan ārsts, gan māsiņa, lai laikus tiktu pamanītas pirmās alerģiju izpausmes, ja tādas ir, un tās novērstu.

Pārtikas alerģijas biežāk sastopamas tieši agrīnā vecumā, proti, bērniem biežākais alergēns dzīves pirmajā gadā ir piens, tad parasti olas baltums un dzeltenums, pēc tam seko citi produkti – zivis, rieksti u.c. Pozitīvi ādas alerģijas testi un specifisku antivielu atrašana asinīs ne vienmēr nozīmē, ka bērns nevar lietot attiecīgo pārtikas produktu, kā arī šie testi var saglabāties pozitīvi vēl ilgstoši pēc tam, kad bērna organisms jau spēj uzturā lietot konkrēto pārtikas produktu bez simptomu parādīšanās, tādēļ pārtikas alerģijuapstiprināšanai vai izslēgšanai, nozīmē pārtikas provokācijas testu, uzsvēra Bērnu slimnīcas alergologs Elīna Aleksejeva.

Atkarībā no pacienta vecuma, simptomiem, kā arī psiholoģisku reakciju iespējamības bērnam, iespējams veikt atvērtu vai „dubulti aklo”- placebo kontrolētu pārtikas provokācijas testu. Atvērta provokācijas testa laikā pacients, vecāki, māsiņa un ārsts zina, kāds produkts bērnam tiek dots, savukārt „dubulti akls”- placebo kontrolēta provokācijas testa laikā pacients saņem garšas, smaržas un izskata ziņā identiskus pārtikas produktus, taču vienā reizē tajā ir paslēpts testējamais produkts, bet otrā reizē nav. Šī testa norisi kontrolē uztura speciālists, tādējādi par to, kurā reizē tiek pievienots testējamais produkts, nezina ne pacients, ne vecāki, ne atbildīgais ārsts, stāsta Bērnu slimnīcas pediatrs Regīna Pakalne, kura uzrauga pārtikas provokācijas testa gaitu.

Pacientu uz pārtikas provokācijas testu nosūta alergologs, kurš izlemj par provokācijas testa nepieciešamību un vienlaikus nosūta pacienta pieteikumu formu Bērnu slimnīcas alergologiem. Pirms šī testa vismaz vienu mēnesi ir jāievēro stingra izslēgšanas diēta, kuras laikā pacients uzturā nedrīkst lietot pārtikas produktu, ar kuru paredzēts provokācijas tests.

Pēc statistikas datiem pasaulē apmēram 15% cilvēku uzskata, ka viņiem ir pārtikas alerģija, taču, pielietojot pārtikas provokācijas testu, pārtikas alerģijas diagnoze tiek apstiprināta tikai apmēram 1%. Veikto pārtikas provokācijas testu rezultāti Bērnu slimnīcā liecina, ka pacientiem pārtikas alerģijas diagnoze biežāk tiek izslēgta, nevis apstiprināta.