Jau 86% iedzīvotāju ikdienā norēķinās ar karti

Redzamāk norēķinu paradumi ir mainījušies tieši pilsētu iedzīvotāju vidū. Ja 2013. gadā skaidras naudas norēķiniem deva priekšroku 21% pilsētnieku , tad šogad to skaits ir samazinājies līdz 16%.

Visai atšķirīgi ir pircēju norēķinu paradumi atkarībā no to ienākumiem. Trešdaļa pircēju ar ienākumiem līdz 300 eiro dod priekšroku skaidras naudas norēķiniem, turpretim pircēji ar lielākiem ikmēneša ienākumiem, skaidras naudas norēķinus izvēlas ļoti reti – tikai 4% gadījumu. Turklāt tieši pircēji ar vislielākajiem ienākumiem visbiežāk, t.i., 67% gadījumos ir saskārušies ar situāciju, kad ir jāatsakās kaut ko iegādāties tirdzniecības vietā, kurā nav pieejami bezskaidras naudas norēķini. Iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem attiecīgi arī tērē vairāk un iegādājas vērtīgākus pirkumus, bet pārvietoties ar lielām skaidras naudas summām kabatā var būt gan bīstami, gan vienkārši neērti.

“Patērētāja paradumi faktiski ir uzdevums uzņēmējiem piedāvāt saviem klientiem bezskaidras naudas norēķinus. Paredzams, ka ar laiku šis “spiediens” no patērētāju puses kļūs arvien izteiktāks un, ja pakalpojuma sniedzējs nepiedāvās iespēju norēķināties elektroniski, viņš riskē zaudēt daļu savu potenciālo klientu. Un tieši pretēji – sākot piedāvāt elektroniskos norēķinus, apgrozījumu var audzēt līdz pat 3 reizēm, liecina mūsu dati,” norāda Beāte Krauze, Swedbank Naudas plūsmas un e-produktu daļas vadītāja.