Izdots liepājnieka Valentīna debijas dzejoļu krājums “melna ir tikai jūra”

Apgāds “Literatūras KOMBAINS” sērijā “Pierobeža” izdevis liepājnieka Valentīna (dz. 1979. g.) debijas dzejoļu krājumu “melna ir tikai jūra”. Vairāk nekā 50 lappusēs ietverti dzejoļi, kas tapuši no 2008. gada līdz 2018. gadam. Dzejoļi tematiskajā, vizuālajā un emocionālajā amplitūdā ir daudzveidīgi, bagātīgi ar poētiski nobriedušām refleksijām, cilvēku jūtu un attiecību raupjām un smalkām vibrācijām uz pilsētas fona. Un vienlaikus gan klātesoša, gan tikai tālumā esoša ir jūra ar savu mūžīgumu.

Valentīna smalko spēju veidot vizuāli asus un ietilpīgus dzejas tēlus, kas spilgti darbojas viņa poētiskajās gleznās, daļējā pamatā ir viņa kā vizuālās mākslas skolotāja prasmes un praktiskā pieredze. Dzejnieks savu artavu literatūras attīstībā jau ilgstoši sniedz darbojoties Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas birojā un izglītības programmā “Piejūras pilsētu literārā akadēmija”. 2017. gadā bijis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas rezidents.

Grāmatas redaktore Jūlija Dibovska par Valentīna dzeju atklāj: “Tāls un tomēr tuvs – dzejnieks Valentīns laiž vibrējošo poēzijas pieskārienu pāri klasisku tēlu malām. Veidojas dzejas sajūtu kombinācijas, kuras satur jūras gaisu un “nezināmās” atblāzmu. Tās raisa simpātijas, lai gan netaisās nevienam izpatikt.”

Savukārt novadniece, dzejniece Gunta Šnipke papildina: “Viņš darina viņu no jūras, pelniem, putnu spalvām un norasojušu plūmju tramīgā spīduma. Viņa ir reizēm pilsēta, reizēm sieviete, reizēm kautra, reizēm traka. Viņš vienmēr atskatās, ilgi un… rūpīgi. Un viņa izgaist. Varbūt tādēļ, ka viņš vēroja ne tikai viņu, bet arī kaiju pleznu nospiedumus smiltīs, plāni iztrīto zāli, asmeņu un zirgu atkārtošanos… Un, jā, kādu nieku rūgtas ikdienības. Nezinu, vai es viņu saprotu, bet šķiet, to šie teksti nemaz negaida. Just vajag, tik vien.”

Dzejoļu krājums “melna ir tikai jūra”, sērijas “Pierobeža” ceturtā grāmata, ir iznākusi ar Liepājas kultūras pārvaldes vēlīgu atbalstu un piepulcējas tādām grāmatām kā Vijas Laganovskas dzejoļu krājums  “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, Sergeja Moreino stāstu krājums “HYPNOSES” un Jāņa Adamsona dzejoļu krājums “uz tumša fona esmu gaišs”.

Foto: Raitis Karlsons