Iniciatīva “Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā”
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar to pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Latvijā vairāk nekā desmito daļu (11,4%) iedzīvotāju skar migrēna – slimība, kas būtiski ietekmē gan cilvēku dzīves kvalitāti, gan viņu profesionālo darbību, gan valsts ekonomiku. Pasaules veselības organizācijas veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā migrēna tika minēta kā trešā izplatītākā slimība pasaulē, kā arī tā bija trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā vismaz 1-6 dienas. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%. 19% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir mainījuši savus profesionālos plānus, mainījuši vai zaudējuši darbu. Baidoties, ka var zaudēt darbu, bieži vien no darba devēja tiek slēpts, ka darbiniekam ir migrēna.
Bez tiešajiem funkcionālajiem ierobežojumiem un finansiālajām izmaksām migrēnas slogu padziļina bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās u.c. 83% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai.
Diemžēl Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Tā kā migrēna ir hroniska slimība, tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču ārstēšanas pamats ir adekvātu un efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai. Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Pacientiem, kas cieš no migrēnas, medikamenti pilnā apmērā ir jāpērk par saviem līdzekļiem. Diemžēl ne visi pacienti var atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kas sniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka vidēji mēnesī viņiem ir nepieciešami 40 eiro migrēnas medikamentu iegādei, plus papildu izdevumi ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie darba ienākumi par kavētajām darba dienām.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība aicina atbalstīt iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā, kā arī migrēnas zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā.
Video: Inga Nestere un Ģirts Spēlmanis
Kādēļ rakstā nav pievienots links uz balsošanas saiti?