Inflācijas viļņošanās

Vētra ne tikai nupat postīja Latviju; neliela viļņošanās pēdējos mēnešos redzama arī inflācijas datos. Ja maijā patēriņa cenas bija uz deflācijas robežas, bet jau mēnesi vēlāk gada inflācija pakāpās līdz 1,4%, tad jūlijā tā atkal saruka līdz 0,7% atzīmei. Salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis jūlijā par kripatiņu pieauga (+0,1%).

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+3,0%), noslēdzoties akcijām dažādām ar skaistumkopšanu un higiēnu saistītām precēm. Sadārdzinoties degvielai, pieauga transporta cenas (+0,9%). Vienlaikus, ikgadējās vasaras sezonas preču izpārdošanas samazināja apģērbu un apavu cenas (-5,1%). Lētāka arī bija pārtika (-0,2%), jaunajai ražai samazinot dārzeņu un augļu cenas.

Kopumā iekšzemē cenu spiediens saglabājas samērā zems. Preču deflācija vēl turpinās (-0,8% pret jūliju pērn), kamēr pakalpojumu, kuri veido ap ceturtdaļu patēriņa groza, inflācija arvien rada bažas monetārās politikas veidotājiem (+5,1% pret pērno gadu). Inflācijas kontekstā laba ziņa ir tā, ka jaunākie Swedbank klientu dati norāda uz algu pieauguma tempu samazinājumu. Ja 2023. gadā klientu algas vidēji auga par 10,8%, tad jūlijā tās augušas par pieticīgākiem 7,4%.

Vētraina situācija valdīja arī finanšu tirgos. Pagājušajā piektdienā publicētie dati par ASV darba tirgu bija sliktāki nekā gaidīts un saasināja bažas par iespējamo recesiju pasaules lielākajā ekonomikā. Uz to asi reaģēja akciju tirgi daudzviet pasaulē, kaut gan tagad jau pirmais šoks ir pārvarēts un akciju cenas ir mazliet atkopušās.

Situācija ASV apliecina pretinflācijas pasākumu “cenu”. Iespējams, ka Fed pārāk ilgi noturējusi procentu likmes pārāk augstas (tas ir, pēdējo 23 gadu augstākajā līmenī), paaugstinot recesijas riskus. To kā un vai notikumi ASV ietekmēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus ir pāragri spriest. Patlaban tirgi arvien prognozē, ka ECB samazinās procentu likmes vēl divas reizes šogad – septembrī un decembrī. Taču nesen publicētais ātrais novērtējums par jūlija inflāciju eirozonā norāda, ka patēriņa cenu kāpums negrib atkāpties un gada inflācija pat nedaudz pieauga. Ekonomikas noskaņojums saglabājas nemainīgi nedaudz zem ilgtermiņa vidējā un nodarbinātības gaidas pirmo reizi aptuveni triju gadu laikā noslīdējušas zem ilgtermiņa vidējā. ECB prezidente Lagarda ir vairākkārtīgi norādījusi, ka lēmumi par jebkādām procentu likmju izmaiņām balstās uz jaunākajiem datiem un likmju samazinājumu ātrums “nav akmenī kalts”.

Vēl dažus mēnešus gada inflācija Latvijā noturēsies zem 2% atzīmes. Taču, izzūdot lētākas enerģijas ietekmei, cenu kāpums atgriezīsies un inflācija gada izskaņā, visdrīzāk, būs tuvāk 3%.

Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists