Inflācija nežēlo latviešu virtuvi

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem augustā gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir augstāk nekā vidēji 2018. gadā, bet 2019. gadā ierindojas tikai trešajā vietā pēc aprīļa un maija augstajiem rādītājiem. Straujākais cenu kāpums novērots alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (5,6%), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (4,5%), restorāniem un viesnīcām (4,5%).

Augustā pārtikas preču cenas ir virzījušas gada inflāciju. Pārtikas preču kategorijā visstraujāk cena gada laikā auga latviešu virtuvei ierastiem produktiem – dārzeņiem un kartupeļiem par 28,9%, cūkgaļai par 12,1%, maizei un graudaugiem par 8,5%. Pārtikai ir būtiska nozīme iedzīvotāju ikdienas tēriņos. Vēl 2016. gadā mājsaimniecība vidēji ap 40% no saviem ienākumiem novirzīja pārtikas iegādei un mājokļa izdevumu segšanai. Tādēļ pārtikas preču un ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugumu mājsaimniecības ikdienā izjūt visvairāk. Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas gada laikā auga par 3,9%. Visstraujāk auga elektrības cena – par 10,4%. Savukārt, siltumenerģijas cenas ir augušas par 3,4%, bet dabasgāzes cenas ir samazinājušās par 6,6%.

Kaut gan dārzeņu un kartupeļu cenas gada laikā pieaug, augustā tās ir bijušas zemākas nekā šī gada jūlijā. Tas ir raksturīgi jaunās ražas laikam, kad katru gadu šo produktu cenas samazinās. Mēneša griezumā ir samazinājušās arī apavu cenas, ko var raksturot kā vasaras apavu kolekcijas izpārdošanas rezultātu. Turpretim, apģērba cenas jau ir augušas, veikalos ienākot jaunām kolekcijām.

Turpmākajos mēnešos gada cenu pieauguma temps, visticamāk, piebremzēsies, gada inflācijai noturoties tuvu 3%.

Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste

Foto: ilustratīvs (pexels.com)