Ieteikumi, kā sagatavoties Jāņiem un noturēties nomodā no saulrieta līdz saullēktam

Droši vien ikviens novērojis, ka katru reizi Jāņi ir mazliet citādi, jo tie nenotiek pēc viena akmenī iecirsta scenārija, noskaņa katrā reizē un katrā svinību vietā veidojas citādi. Tomēr ir dažas lietas, kas noteikti jāpatur prātā, lai svinēšana izdotos skaista. Protams, savas vēlmes jāsalāgo ar apstākļiem un varbūt kādi tradīciju elementi radoši jāpamaina, bet Jāņos neiztikt bez galvenā – uguns rituāla un saules pavadīšanas un sagaidīšanas. Kultūras menedžmenta centra “Lauska” vadītāji Dainai un Juris Zalāni ir atraduši savu Jāņu svinēšanas recepti un dalās ieteikumos neaizmirstamām Jāņu svinībām.

Gatavošanās – tikpat skaista un iedvesmojoša kā paši svētki

Gatavošanās svētkiem ir ne mazāk svarīga par pašu svinēšanu. Tas ir skaists un iedvesmojošs laiks, kas var sagādāt tikpat daudz brīnišķīgu atmiņu kā visjestrākā Jāņu nakts. Ugunskura būvēšana, Jāņuzāļu lasīšana, meiju gādāšana, siera siešana, mājas un sētas pušķošana – to visu noteikti var darīt jau iepriekšējā dienā, lai svētkos nebūtu jāmetas visu pagūt pa galvu, pa kaklu. Un tā ir arī lieliska iespēja ilgāk pabūt kopā ar draugiem, tos aicinot ciemos jau iepriekšējā dienā un iesaistot gatavošanās aktivitātēs – tā gan darbi, gan sarunas vedas raitāk. Ja gadās pašam doties ciemos, lai nesakaitinātu Jāņu “tēvu, noteikti nevajadzētu vaicāt, cikos viss sāksies, jo Jāņi nav nekāds uzvedums, uz ko ierasties gatavu, bet kopīgi radīts notikums.

Tradicionāli Jāņos mēdz nošķirt sieviešu un vīriešu darbus, tiem vienam otru papildinot – sievietēm rotājumu darināšana, vīriem uguns lietu sagatavošana. Sievietēm visvairāk laika aiziet pļavā un lasot ziedus, ar ko rotāties pašām, pušķot sētu, vīriešus, bērnus, kā arī četrkājainos mājas mīluļus. Vainagiem patiešām der viss, neglītu vainagu nemaz nav iespējams novīt, vienalga, vai tas būtu no smilgām, pļavas puķēm vai rozēm un pujenēm, kas nu tajā brīdī uzziedējis. Vienīgi jālūko, lai negadās vainagā iepīt kaut ko tādu, kas izraisa alerģiju, lai nav Jāņu dienu jāstaigā aizpampušām acīm.

Vēl viens svarīgs darbs, kas jāpaveic laikus, ir meiju sagāde. Ja noskatīta paretināma cirsma, noteikti jānoskaidro, kam tā pieder un vai īpašniekam nav iebildumu par jāņubērnu viesošanos cirsmā. Jāņem vērā, ka gluži visas meijas arī neder – rotāšanai var izmantot bērza, ozola un pīlādža meijas.

Uguns rituāls – lai gaisma ne uz mirkli neapsīkst

Jāņos ir visīsākā nakts un vismazāk tumsas, bet arī tas mazumiņš ir jākliedē, tāpēc no saulrieta līdz saullēktam jādedzina uguns. Der nošķirt Jāņu ugunskuru no sadzīviskā, šašliku vai desiņu cepamā ugunskura. Jāņu ugunskurs ir centrālais punkts, ap kuru viss notiek, kur pulcējas cilvēki. Visi zina, ja Jāņu naktī nedrīkst gulēt, un ugunskurs ir tas, kas palīdz to nakti izturēt un sagaidīt saullēktu. Pat ja diena aust nomākusies, smidzina vai līst, saules aušanas brīdis ir jāgaida.

Jāņu ugunskuru ieteicams uzbūvēt jau iepriekšējā dienā un nodrošināties ar pietiekamiem malkas krājumiem. Jāņuguns malkai jābūt sausai, bet arī ne tādai, kas izdegs ļoti strauji. Gatavošanās Jāņiem ir lieliska iespēja izzāģēt vecus kokus un krūmus ap māju vai nokurināt kritušos kokus.

Ja klasisku ugunskuru māk iekurt teju katrs, ar pūdeli jau ir jāmāk rīkoties. Tradicionāli pūdele ir muciņa, kas pildīta ar malku vai zariem un pacelta garas kārts galā, lai Jāņu gaisma spīdētu pēc iespējas augstāk. Tā kā mūsdienās koka muciņas katrā lauku sētā vis nemētājas, var izpausties radoši. Var ņemt vecu koku ar cauru vidu, izzāģēt apmēram metru lielu gabalu un tad to piepildīt ar malku un nostiprināt uz kārts. Vēl viens variants ir izzāģēt ar motorzāģi bluķim cauru vidu. Vienmēr jāatceras par drošību: pie uguns vienmēr jāievēro drošība, bet, darinot pūdeli, par to jādomā īpaši, lai nevienam nekas neuzkristu uz galvas, ja parasti jau gribas kārti izvēlēties pēc iespējas augstāku. Un tādēļ ir svarīgi nepārspīlēt, jo ar malku uzpildīta muciņa ir ļoti smaga. Tās izveide labāk pieaicināt draugus, jo viens pats to nevar izdarīt. Un tad vēl ir jāizdomā, kā muciņu 5–6 metru augstumā droši aizdedzināt – var sagatavot tievāku kārti, kam galā piesien ar degmateriālu piesūcinātu auduma gabalu. Pildot pūdeli, visu laiku jādomā, lai būtu kaut kāda vieta, ko var viegli aizdedzināt.

Ja pieejama stāva nogāze, saulei rietot, pa to var laist lejā uguns bumbu. Tādā gadījumā var izveidot saules vārtus, piemēram, divas prāvākas bērzu meijas sasien ar galotnēm kopā, ierok zemē un caur tām laiž degošo bumbu. Vienkāršākais variants ir apsiet riteni ar pakulām vai kādu citu degošu materiālu un jau aizdedzinātu laist lejā. To gan iepriekš vajag izmēģināt, vai ritenis neapgāžas jau pēc diviem metriem un aizripo pietiekami tālu. Šādas aktivitātes noteikti nedrīkst darīt lielā sausumā. Parasti Jāņos viss ir sulīgi zaļš, bet jāņem vērā apkārtējā vide – ja tuvumā ir, piemēram, priežu mežs, uguns bumbu nedrīkst ripināt.

Vēl viena skaista ugunskura alternatīva ir jūrā, dīķī vai upē ielaists uguns plosts, peldošs ugunskurs, ko var skaisti noformēt ar ziediem vai ziedu vijām.

No saulrieta līdz saullēktam

Jāņos svarīgi ir divi brīži – saulriets un saullēkts, kad vajadzētu godināt sauli un veltīt visu uzmanību gaismai, nevis sēdēt pie galda un ēst. Kā aizpildīt nakti starp tiem diviem svarīgajiem brīžiem – tas katra paša ziņā, bet dziesmas un rotaļas atmodinās un uzmundrinās tos, kuri grasās “nolūzt”.

Mūsu mājās svētku svinēšana parasti sākas pāris stundas pirms saulrieta, kad visi jāņabērni jau sapulcējušies un uzposušies. Mums ir svarīga kopības sajūta, tāpēc svētku ieskaņā visi sapulcējas pie stalta ozola pagalmā, bet tikpat labi var satikties arī pie vēl neiekurta ugunskura vai citā zīmīgā vietā. Ja cilvēki ir izsalkuši, līdz saulrietam vēl ir laiks iestiprināties, lai uz saules pavadīšanas brīdi visi būtu spēka pilni.

Saulrieta brīdī ieteicams izvēlēties vietu, kur saulriets vislabāk redzams, pavadīt sauli vai noripināt no kalna uguns bumbu. Pēc saulrieta ir laiks iedegt Jāņu ugunskuru. Pūdeli un peldošos uguns plostus ieteicams iededzināt jau dziļākā naktī, tajā īsajā brīdī, kad ir kārtīgi satumsis, lai efekts būtu iespaidīgāks.

Cilvēks ikdienā nemaz tik bieži nesēž visu nakti augšā, un tas nav viegli, pat ja nakts ir visīsākā. Tāpēc līdzēs dziesmas un rotaļas, kaut vai tik vienkāršas un visiem zināmas kā “Pēdējais pāris šķiras” – tās piespiež piecelties un izkustēties, un izdzenā miegu. Dziesmas atrast un iemācīties vai kaut telefonā sameklēt nav nekāds sarežģītais uzdevums, bet var izlīdzēties arī citādi, piemēram, dūdu un bungu grupai “Auļi” ir Jāņu karaoke.” Iedvesmoties saulgriežu dziesmām “Auļi” palīdzēs arī Valmiermuižas etnomūzikas festivālā 17. un 18. jūnijā, kur izskanēs viņu jaunās Jāņu programmas pasaules pirmatskaņojums un kur varēs piedzīvot vairāk nekā četrus metrus platas un piecus metrus augstas uguns skulptūras dedzināšanas rituālu.

Foto: publicitātes