Gudra saimniekošana – pa kabatai katram

Ne vienmēr atalgojuma lielums nosaka to, vai mēneša beigās naudas pietrūks vai paliks pāri. Daudz lielāka loma ir prasmei plānot ienākumus un izdevumus jeb gudri saimniekot – tas ir visdrošākais veids, kā izkļūt no finansiālām grūtībām un tikt uz zaļa zara. Swedbank Finanšu institūta eksperti uzsver – jo mazāk ir naudas, jo būtiskāk saprast, kur un kāpēc katrs eiro tiek iztērēts.

Naudas prasmes uzlabojas līdz ar gadiem, bet daudzi svarīgi finanšu lēmumi tiek pieņemti jau agrīnā vecumā. Veidu, kā tērējam naudu, ietekmē radi, draugi, cilvēki mums apkārt, reklāmas, sociālie mediji un mārketinga triki, dažādie ārējie un iekšējie faktori. Tērēšanas paradumi veidojas jau bērnībā, bet tas nenozīmē, ka tos nevarētu mainīt un uzlabot jebkurā laikā!

Izvērtē savu budžetu! Lai efektīvi izvērtētu savu budžetu, eksperti iesaka visus maksājumus sadalīt trīs lielās kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie tēriņi. Obligātie maksājumi būs tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām – komunālo pakalpojumu rēķini, kredīti un citi. Šie rēķini maksājami pirmām kārtām, un uz tiem arī visgrūtāk ietaupīt, ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve.

Vajadzīgo tēriņu kategorijā ierindojas pozīcijas, bez kurām neiztikt, bet uz kurām var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Šajā izdevumu kategorijā var itin ietaupīt, piemēram, izvēloties preces pirkt vairumā, nesmādējot lietas, ko tavā lietošanā var nodot draugi vai ģimenes locekļi, pārskatot pārvietošanās paradumus utt.

Visvieglāk ietaupīt ir uz vēlamajiem tēriņiem – tas būtu kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens u. tml. Tomēr reizi pa reizei arī tas ir vajadzīgs, jo jādzīvo ir ar prieku! Izmanto bezmaksas un maza budžeta izklaižu iespējas – dodies pārgājienā, sarīko groziņu vakaru ar sen nesatiktiem draugiem, meklē bezmaksas pulciņus un aktivitātes bērniem, senioriem un jaunajām māmiņām pašvaldību dienas centros, izmanto tuvākās bibliotēkas pakalpojumus un vēro kultūras pasākumus TV un internetā!

Ja vēlies iegādāties jaunu lietu, vispirms godīgi atbildi, vai tev to patiešām vajag. Veselīgu un labi saplānotu budžetu raksturo kontrolēti izdevumi, regulāri uzkrājumi, īstermiņa un ilgtermiņa plānošana, apdrošināšana, atturēšanās no dārgiem kredītiem, skaidri finanšu mērķi. Impulsīvi pirkumi noteikti šajā sarakstā neiederas, tāpat kā dažādu lietu iegāde tikai tāpēc, ka “citiem tā ir”. Bet vai citiem ir tādi paši sadzīves apstākļi un dzīvesveids? Vai tev vajag dārgas botas, ja nenodarbojies ar sportu? Un vai tev nepieciešams jauns mētelis, ja skapī jau karājas labu labais, kaut arī tas nedaudz apnicis?

Ātrā mode ir viens no efektīvākajiem un nežēlīgākajiem impulsīvu pirkumu slazdiem. Ražotāji ir ieinteresēti pārdot vairāk, tāpēc katru sezonu veikalus pārpludina jaunas modes vēsmas. Tomēr tas, ka tev mugurā būs džemperis aktuālā krāsā, nepadarīs tevi par veiksmīgāku cilvēku. Toties nauda kontā mēneša beigās, kas citkārt būtu iztērēta par stilīgo džemperi, gan ļaus justies apmierinātākam ar sevi.

Tāpat der atcerēties, ka tērēties pieredzes gūšanai ir vērtīgāk nekā mantu vai lietu iegādei – pie mantām ātri pierodam, pieredzi ilgāk atceramies. Tāpēc ir vērts nevis nopirkt kārtējo mantu, bet varbūt sakrāt skaistam ceļojumam.

Iepērcies gudri! Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu Eiropā “ražo” mājsaimniecības. Izmesta pārtika pēc būtības ir arī izmesta nauda. Gatavot pašam lielākoties ir gan veselīgāk, gan lētāk. Tāpēc, pirmkārt, uz veikalu dodies ar pilnu vēderu. Izsalkums pārtikas veikalā ir drošs garants, ka iepirkumu grozā ieliksi daudz vairāk nekā nepieciešams.

Otrkārt, veido iepirkumu sarakstu. Iepirkšanās sākas jau mājās, plānojot maltītes un izveidojot nepieciešamo produktu sarakstu. Veikalā ir vērts salīdzināt cenas, tomēr paturi prātā, ka nav diez ko prātīgi automātiski salīdzināt divu šķietami vienādu produktu cenas. Svarīga ir ne tikai konkrētā iepakojuma cena, bet arī tas, cik daudz produkta par iztērēto naudu iegūsi. Peļņas nolūkos daudzi ražotāji ierasto 200 gramu vietā piedāvā 180 gramu iepakojumus, kas bieži vien maksā tikpat, cik blakus esošs cita zīmola produkts 200 gramu paciņā. Arī salīdzinot dažādu izmēru iepakojumu izmaksas, cena par kilogramu vai litru (kas jānorāda atbilstoši likumam) dos lielāku priekšstatu par izdevīgāko pirkumu.

Treškārt, iepērcies retāk. Ieteicamais grafiks: reizi nedēļā pamatlietas, 2–3 reizes nedēļā – produkti, kas ātri bojājas. Toties vairāk uzmanības vari veltīt pareizai produktu uzglabāšanai. Piemēram, sīpolus un kartupeļus nevajadzētu glabāt ledusskapī, jo cieti dārzeņi ātrāk sabojājas, tāpat tomātus, jo tie aukstumā zaudē garšu, smaržu, izmaina struktūru un var sākt ātrāk bojāties. Toties maizi cieši noslēgtā traukā gan var uzglabāt ledusskapī un pat saldētavā, kur tā saglabāsies svaiga pat vairākus mēnešus.

Ņem talkā tehnoloģijas! Kas var palīdzēt samazināt laiku, ko pavadām, sekojot līdzi saviem tēriņiem un uzskaitot visus izdevumus? Tehnoloģijas! Piemēram, tēriņu pārskats internetbankā, izanalizējot ar karti vai no konta veiktos maksājumus un sadalot tos pa dažādām tēriņu kategorijām – pārtika, transports, veselība un skaistumkopšana, uzkrājumi un ieguldījumi u. c.

Bet tev var palīdzēt arī parasts kalkulators, aprēķinot savu ikdienas paradumu cenu. Piemēram, daudz izdevīgāk ir ņemt līdzi savu ūdens pudeli vai kafiju termokrūzē, nevis pirkt kafejnīcā vai automātā. Lai arī kafijas automātā kafijas tasīte izmaksā aptuveni 2 eiro, kas varbūt nešķiet milzu nauda, nedēļā tie varētu sastādīt  10 eiro, mēnesī – ap 40, bet gadā – vairāk nekā 400! Un ja vēl kopā ar kafiju tiek notiesāts kruasāns vai kanēļmaizīte… Pamēģini savus šķietami sīkos izdevumus pareizināt ar 5 darbdienām vai 7 nedēļas dienām un pēc tam ar 52 (nedēļu skaits vienā gadā)!

Algas dienā samaksā sev konkrētu uzkrājuma summu. Tā ir efektīvākā un drošākā uzkrājumu veidošanas stratēģija. Cerēt, ka izdosies kaut ko ietaupīt līdz mēneša beigām, var, taču ne vienmēr tas izdosies – ja nauda ir, atradīsies arī, kur to iztērēt. Savukārt pašam sev samaksātais droši glabāsies uzkrājumu kontā. Pat ja katru mēnesi vari atļauties atlikt nelielu summu, ar laiku un pacietību ar to varēs iesākt kaut ko vērā ņemamu. Ideālā gadījumā tavam drošības spilvenam neparedzētiem gadījumiem vajadzētu būt vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā

Gūsti papildu ienākumus! Jo lielāki ienākumi, jo lielāki izdevumi – tas ir fakts. Taču ar to vien, ka tērēsi mazāk, arī nepietiks. Ir svarīgi meklēt veidus, kā nopelnīt vairāk, jo “jostas savilkšanai” un izdevumu ierobežošanai ir savs limits. Ja iespējams, meklē papildu darba iespējas. Varbūt vari nopelnīt ar savu vaļasprieku, talantu vai eksperta līmeņa zināšanām? Izmanto dažādas iespējas (tostarp attālinātās) mācīties un papildināt savas prasmes profesionālajā jomā. Digitālās un audio grāmatas, tiešsaistes kursi, iespēja apgūt starptautiskas izglītības programmas – tie ir tikai daži piemēri, ar kuru starpniecību iespējams iemācīties ko jaunu vai uzlabot jau esošās prasmes. Lai pelnītu vairāk, arī darba tirgū vai uzņēmējdarbībā jāpiedāvā kas vairāk.

Personīgās finanses un ar tām saistītu jautājumu risināšana (budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana, ieguldīšana u. c.) ikviena cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu. Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izglītotu finanšu jomā, Swedbank Finanšu institūts izveidojis atraktīvu spēli “Naudas duelis”. Spēles septiņās video epizodēs Swedbank Finanšu institūta eksperti izaicina 14 Latvijā zināmas personības – TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Beāti Bērziņu (Beta Beidz), mūzikas producentu Rūdolfu Budzi (DJ Rudd), divu bērnu tēvu, zemessargu, TV un radio raidījumu radītāju un vadītāju Gustavu Terzenu, TV un radio raidījuma vadītāju Ligitu Miezi, TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Leldi Ceriņu, “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni, satura veidotāju Roju Rodžeru, modeli, TV raidījumu vadītāju un divu bērnu mammu Māru Sleju, mākslinieku Artūru Jenotu, vizāžisti, vizuālā tēla stilisti un TV raidījuma “SuperBingo” vadītāju Kristu Zvirgzdiņu, sporta žurnālistu Anatoliju Kreipānu, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu, TV un radio personību Oskaru Leperu, TV un radio raidījumu vadītāju Mārtiņu Spuri – demonstrēt savu erudīciju tādās finanšu tēmās kā apdrošināšana, kredīti, ieguldījumi, uzņēmējdarbība, gudra saimniekošana, “zaļās” izvēles un jauniešu attiecības ar naudu, kopā rodot atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem. Spēles epizodes skaties šeit: Swedbank YouTube.

Attēls: ilustratīvs