Glābjot Atlantijas lasi – kā tehnoloģijas palīdz novērst sugas izmiršanu

Norvēģija izceļas ar priekšzīmīgiem ilgtspējas rādītājiem, kas to ierindo pirmajā desmitniekā starp pasaules zaļākajām valstīm pēc vides aizsardzības indeksa. Tomēr klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un cilvēka ietekme uz vidi skar arī šo Skandināvijas valsti. Norvēģijas senās Atlantijas lašu zvejas tradīcijas, kas ir neatņemams valsts kultūras elements, apdraud kuprainais lasis – Krievijas Baltajā jūrā 20. gadsimta 50. gados ievestā jaunā zivs, kura drīz vien kļuva par invazīvu sugu, negatīvi ietekmējot citu jūras iemītnieku dzīvi. Vietējās Skandināvu organizācijas sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu Huawei radījušas jaunu sistēmu, kas palīdz apturēt nevēlamās sugas invāziju un saglabāt Atlantijas laša sugu.

Invazīvais apdraudējums

Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem, kas rodas, kad ekosistēmā tīši vai netīši tiek ievests svešzemju augs, dzīvnieks, mikrobs vai cits dzīvs organisms. Tās var nodarīt postījumus vietējām ekosistēmām un ekonomikai dažādos veidos, piemēram, ievazāt slimības, iznīcināt kultūraugus un neatgriezeniski izjaukt dabas līdzsvaru. Pēc ieceļošanas Baltajā jūrā kuprainie laši nonāca Norvēģijas piekrastē Finmarkā un drīz vien nokļuva Norvēģijas dienvidu piekrastē. Kuprainais lasis, kas jau ir iekļauts valdības melnajā sarakstā, savairojies tiktāl, ka tas var pazudināt Atlantijas lašus un citas savvaļas zivis. Tas konkurē ar vietējām sugām divos veidos – ar barību un piemērotām nārsta vietām. Turklāt konkurences cīņā tie ir spēcīgi – kupranie laši pārtiek no tādas pašas barības kā Atlantijas okeāna radinieki, tie ir agresīvi un ar augstu reproduktīvo rādītāju. 

24 mēnešus ilgā vairošanās cikla dēļ vērojams iespaidīgs kupraino lašu skaita pieaugums – 2017. gadā makšķernieki noķēra 3528 šīs sugas īpatņus, savukārt 2019. gadā to skaits pieauga līdz 5308, savukārt 2021. gadā sasniedzot jau vairāk nekā 13 000 lašu. Palielinoties lašu skaitam ūdenstilpē, palielinās arī bojā gājušo un trūdošo zivju daudzums, kas samazina gan skābekļa koncentrāciju ūdenī, gan upju dzīvības apjomu un var izraisīt ilgtermiņa izmaiņas vietējā ekosistēmā. Piemēram, piesaistot maitēdājus un kaitēkļus, kas barojas ar nārstošām un mirstošām zivīm, tostarp ūdeles, ūdrus, lapsas un putnus. Līdztekus pieaugošajam bioloģiskās daudzveidības apdraudējumam iebrucējs ienes arī svešzemju slimības, kas apdraud gan savvaļas zivju, gan audzēto zivju krājumus. Tāpat draudus palielina arī izbēgušie saimniecībās audzētie laši, kas konkurē ar savvaļas radiniekiem un palielina spiedienu uz jau tā sarūkošajiem savvaļas zivju krājumiem. Tā kā tie ir mazāk ģenētiski daudzveidīgi nekā savvaļas zivis, pēc krustošanās tie vājina sugas gēnu kompleksu, ar laiku iznīcinot sugu. Lai saglabātu Atlantijas lasi, nepieciešams efektīvi tikt galā ar invazīvajām sugām. 

Viedi risinājumi zvejniecībā

Pašreizējās metodes, ko izmanto, lai aizsargātu Atlantijas lašu krājumus Norvēģijas upēs, ir darbietilpīgas un lielā mērā balstās uz brīvprātīgo darbu. Šo iemeslu dēļ ir grūti uzraudzīt un kvantitatīvi noteikt apdraudējumu. Pateicoties tehnoloģiskajai izaugsmei, tagad pieejams risinājums, proti, reāllaika zemūdens monitoringa un filtrēšanas sistēma, kas izmanto video un mākslīgā intelekta tehnoloģiju – sistēmu. Tā varētu samazināt ar rokām veicamo darbu līdz pat 90%. Izmēģinājuma projekts, kas tika uzsākts 2021. gada jūlijā, tiek īstenots Norvēģijas zvejnieku ciematā Bērlevoga (Berlevåg). Pirmajā posmā tiek uzraudzītas un saskaitītas dažādas zivju sugas, bet otrajā posmā ieviesta filtrēšanas sistēma, kas automātiski neļauj kuprainajiem lašiem peldēt pret straumi. Iegūtie dati var atklāt precīzus migrācijas uzvedības modeļus, reģistrēt dažādus zivju veidus, sniegt detalizētus rādītājus turpmākai izpētei un palīdzēt novērst pārzveju. Šis izmēģinājuma projekts ir rezultāts partnerībai starp Silo AI, lielāko privāto mākslīgā intelekta laboratoriju Ziemeļvalstu reģionā, Berlevag JFF, mednieku un makšķernieku asociāciju, kurai ir būtiska loma vietējās ekosistēmas saglabāšanas jomā, kā arī tehnoloģiju uzņēmuma Huawei pārstāvniecību Norvēģijā. 

Līdzīgas monitoringa tehnoloģijas, kas ļauj izpētīt un apturēt draudus augiem un savvaļas dzīvniekiem, jau ir mainījušas situāciju visā pasaulē. Pateicoties partnerībai, kas apvieno tehnoloģiju ekspertus, vietējās zināšanas un progresīvus, īpaši pielāgotus risinājumus, ir lielas cerības, ka pozitīvi rezultāti būs redzami arī Norvēģijā. 

“Monitoringa sistēma upēs, izmantojot mākslīgo intelektu, var palīdzēt novērst nevēlamu sugu invāziju, vienlaikus īstenojot progresīvu, uz nākotni orientētu upju pārvaldību. Prieks, ka arī Huawei bija izdevība iesaistīties šādā projektā, kas rāda piemēru dabas aizsardzības jomā arī Baltijas valstīm,” norāda “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

“Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir vidēji samazinājušās par 76%, bet Eiropā pat par 93%. Lasis, Eiropas zutis, taimiņš, vimba un citas migrējošās zivis sastopas ar dažādiem cilvēka radītiem izaicinājumiem, kā pārzveja, piesārņojums, šķēršļu izbūve, kas aizsprosto migrācijas ceļus un nārsta vietas, un invazīvo sugu izplatības ietekme uz ūdens ekosistēmām kopumā. Tehnoloģijas var palīdzēt veicināt atbildīgu dabas resursu pārvaldību un sniegt nepieciešamos datus zivju populāciju stāvokļa un dzīves cikla monitoringā, monitorēt zvejas aktivitātes, palīdzēt izzināt iespējas, kā veicināt dabas daudzveidības atjaunošanos. Šobrīd varam novērot arī aktīvu sabiedrības iesaisti zivju dzīves cikla izzināšanā gan Latvijā, gan citviet pasaulē,” stāsta Pasaules Dabas Fonda “Lai jūra čum un mudž” iniciatīvas vadītāja Elza Ozoliņa.

Foto: publicitātes