Gandrīz katrs piektais jeb 19% uzskata, ka saņem pārāk zemu atalgojumu

Aizvadītie gadi ir bijuši izaicinoši gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, saskaroties un risinot dažādas problēmsituācijas. Personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veiktā aptauja par darba ņēmēju kopējo apmierinātību ar savu darbavietu liecina, ka skalā no 1, kas ir vērtējams kā ļoti neapmierināts, līdz 10, kas ir ļoti apmierināts, kopējais apmierinātības līmenis ir 6.5 – gandrīz labs/ labs.  Visaugstākais apmierinātības līmenis ir starp augstākā līmeņa vadītājiem, savukārt zemākie rādītāji ir starp strādniekiem un asistentu pozīcijās strādājošajiem. Aptaujā noskaidroti arī izaicinājumi un problēmsituācijas, ar kurām darba ņēmēji savā esošajā vai pēdējā darbavietā ir saskārušies, kur tikai 7% norādījuši, ka viņu pieredzē ar darba devēju nav šādu gadījumu bijuši. 

Gandrīz katrs piektais jeb 19% aptaujas respondentu attiecībās ar darba devēju kā problēmsituāciju vai izaicinājumu norādījuši neatbilstošu vai pārāk zemu atalgojumu, 13% min sliktu mikroklimatu, bet 12% uzskata, ka darbavietā ir iekšējās komunikācijas trūkums vai tās neatbilstošs formāts, tikpat – 12% norāda fiziskos apstākļus, piemēram, neatbilstošu aprīkojumu, trokšņus, gaisa kvalitāti, temperatūru u.c. Savukārt 11% atzīmējuši karjeras un profesionālo izaugsmju iespēju trūkumu. 

“Šobrīd daudziem darba devējiem ir svarīgi jautājumi saistībā ar darbinieku pieredzes un labbūtības uzlabošanu, kā arī darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju. Lai to veiksmīgi realizētu ir jābūt savstarpēji godīgam un uzticamam dialogam starp darba ņēmējiem un darba devējiem, starp vadītājiem un padotajiem,” uzsver Krista Roziņa “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja. 

Visbiežāk par problēmsituācijām vai priekšlikumiem darba ņēmēji runā ar savu tiešo vadītāju, ko atzīmējuši 44%, 26% – uzņēmuma vadību, 17% – citiem kolēģiem, 10% – personāla vadītāju, bet 3% norādījuši biroja vadītāju kā kontaktpersonu šādās situācijās.

Vairāk nekā puse respondentu jeb 56%  atklāja, ka viņu viedoklis un priekšlikums ir ticis uzklausīts, bet reakcija/ atbilde neesot bijusi, lai kaut ko mainītu, 16% gadījumu priekšlikumi esot tikuši mēģināti realizēt, bet neveiksmīgi, bet 12% darba ņēmēju atklāj, ka pēc sava viedokļa un priekšlikumiem esot saņēmuši noraidošu/ negatīvu attieksmi. Savukārt 12% norādīja, ka priekšlikumi esot uzklausīti un īstenoti, 5% minēja, ka šobrīd priekšlikumi un uzlabojumi esot procesā. 

Katrs ceturtais jeb 26% starp aptaujātajiem darba ņēmējiem, kuri ir saskārušies ar problēmām vai izaicinājumiem, par tiem nav ziņojuši vai nav izteikuši priekšlikumus. Tam par iemeslu 44% uzskata, ka nav vērts izteikt savas sūdzības un priekšlikumus, jo netic, ka tie varētu tikt sadzirdēti un ņemti vērā, bet 30% norāda uz iepriekš negatīvu pieredzi, saņemot noraidošu attieksmi, ko nevēlas atkārtot. Turpretī 15% atzīst, ka nezina, kā uzsākt šāda veida sarunu par lietām un situācijām, kas neapmierina darbavietā. 

Vērtējot kopumā, kā pēdējos gados ir mainījusies attieksme pret problēmu risināšanu darbavietā, 64% aptaujāto darba ņēmēju uzskata, ka tā nav mainījusies, gandrīz katrs piektais jeb 19% atzīst, ka attieksme problēmu risināšanā ir uzlabojusies, bet 17% domā, ka situācija ir pasliktinājusies. 

Darba ņēmēju aptauja norisinājās interneta vidē 2022. gada jūnijā kopumā aptaujājot 747 respondentus. 

Foto: pexels.com