Gaisa kvalitāte iekštelpās var būtiski ietekmēt elpceļu alerģiju izpausmi

Mūsdienās alerģiju skaits nepalielinās, taču to izraisītie simptomi kļūst arvien smagāki. Šobrīd ļoti daudzi cilvēki uzturas iekštelpās, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kāda ir iekštelpu gaisa kvalitāte un kā tas var ietekmēt mūsu veselību. Kas ir alerģija, kādi ir alerģiju izpausmes veidi un kādus profilakses pasākumus ieteicams veikt, lai sevi pasargātu, stāsta alergoloģe Ineta Grīsle.

Kas ir alerģija? 

Alerģija ir organisma imūnsistēmas pārmainīta reakcija pret alergēniem, piemēram, putekļiem, pelējumu, ziedputekšņiem, dzīvnieku alergēniem – spalvām, siekalām. Parasti imūnsistēma mūs aizsargā, bet alerģiskam pacientam, ja imūnsistēma strādā nepareizā režīmā, tas var radīt konkrētu alerģijas izpausmi un tālāk jau arī alerģisko slimību.

Alerģija rodas divu faktoru – gēnu, kurus mēs mantojam, un ārējās vides – mijiedarbībā. Ģenētiskā varbūtība pārmantot alerģijas ir atkarīga no tā, vai vecākiem ir alerģiskās slimības. Ja abiem vecākiem ir kāda no alerģiskajām saslimšanām, pastāv liela varbūtība, pat 50% līdz 70%, ka arī bērnam tā būs. Ja nevienam no vecākiem nav alerģisko saslimšanu, tad bērnam pastāv tikai 5% varbūtība saslimt. Ar alerģijām visbiežāk slimo tieši bērni un gados jauni cilvēki, tāpēc alergoloģe I. Grīsle iesaka pie pirmajām aizdomām pārbaudīties, jo alerģijas var turpināties visu mūžu.  

Alergēni un to izpausmju veidi

Pastāv dažādi alergēni gan dabā, gan iekštelpās, kuri var izraisīt alerģiskas reakcijas.  Izplatītākie alergēni pavasara un vasaras sezonā ir ziedputekšņi, rudenī, kad ir vēss un mitrs, alergēns var būt āra pelējums. Iekštelpās alerģijas visbiežāk izraisa putekļos dzīvojošās putekļu ērcītes, pelējums un mājdzīvnieki. Lai noskaidrotu, kas izraisa konkrētos simptomus, ir iespējams veikt alerģiju testus un analīzes ārstniecības iestādēs. 

Alergoloģe atgādina, ka alerģija ir iekaisums un, ja tas netiek ārstēts, tas turpina tālāk bojāt orgānu, kuru tas ir skāris, – no tā ir atkarīgi arī simptomi. Simptomi ir līdzīgi visiem alergēniem, taču to izpausmes nopietnība ir atkarīga no alergēna, piemēram, īpaši spēcīgs alergēns ir iekštelpu pelējums, kas var izraisīt smagas astmas lēkmes. 

Visbiežākie simptomi, kuri raksturīgi elpceļu alerģiskām slimībām – alerģiskām iesnām un astmai, ir deguna tecēšana, niezēšana, šķaudīšana, acu asarošana, klepus, čīkstoša elpa, elpas trūkuma lēkmes.

Kā ārstēt alerģijas? 

1. Vērsies pie ārsta! Ja parādījušies simptomi un ir aizdomas par alerģijām, ir jāvēršas pie ārsta, jo  mūsdienās ir dažādi veidi, kā tikt galā un sadzīvot ar tām. Pirmā palīdzība, ja ir sajūta, ka sākusies alerģija, var būt  antihistamīna medikamenti simptomu mazināšanai, taču alergoloģe neiesaka pašārstēšanos – labāk laicīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai speciālistiem, kuri ieteiks tālāko ārstēšanu. Būtiski, ka šobrīd pieejami arī medikamenti inhalācijām, kas sekmīgi palīdz atvieglot alerģijas simptomus. Salīdzinoši jauna metode ir imūnterapija jeb pieradināšana pie alergēna, kas paredzēta konkrētam cilvēkam pret konkrētiem alergēniem, bet nav piemērota visiem.
2. Izvairies no alergēna! Visprātīgāk būtu mēģināt izvairīties no konkrētā alergēna – ja nebūs saskarsmes, nebūs arī attiecīgo izpausmju, tāpēc ir svarīgi izmeklēties, lai noskaidrotu, kas ir šis alergēns.
3. Sakārto vidi sev apkārt! Atmet smēķēšanu, jo tā var būtiski provocēt alerģijas izpausmes. Ir jāņem vērā arī darba faktori – ja darbs notiek kaitīgos apstākļos, tad alerģijas ārstēšana būs neveiksmīga. 

Ieteikumi un profilakses pasākumi

Alergoloģe I. Grīsle uzsver, ka nekvalitatīvs gaiss mājoklī būtiski ietekmē cilvēku veselību, īpaši gaisa kvalitāte ir svarīga pacientiem ar elpceļu alerģijām. Ja deguns strādā labi, tas gan mitrina, gan sasilda, gan attīra gaisu, bet alerģiskam pacientam ar alerģiskām iesnām deguns šo funkciju nepilda.

Tā kā Latvijā ir mērens, mitrs klimats, jāpievērš uzmanība tam, cik liels gaisa mitrums ir mājoklī, jo ieteicami ir 40-60%. Ja gaiss mājoklī būs mitrāks un siltāks, var savairoties putekļu ērcītes, savukārt, ja gaiss ir mitrāks un vēsāks, tad var parādīties pelējums. Katram alergēnam ir sava iecienītā vide, kurā tas attīstās. 

1. Ja alergēns ir putekļi, tad ieteicams rūpīgi uzkopt mājokli un vēdināt telpas. Efektīvs līdzeklis var būt gaisa attīrīšana ar speciālām iekārtām, jo filtriem ir labvēlīga ietekme. Tie palīdz izfiltrēt gaisu, likvidējot dažādus alergēnus, baktērijas un vīrusus, un uzturēt mājoklī optimālu gaisa mitruma līmeni, mazinot kairinājumu elpceļiem.
2. Ja mājoklī parādījies pelējums, tā ir nopietna problēma, kuru nevajadzētu atstāt bez ievērības. Pelējuma gadījumā mājoklī jāsamazina mitrums, kā arī ieteicams telpās veikt remontu pelējuma likvidēšanai. 
3. Ja alergēns ir putekļu ērcītes, ieteicams veļu mazgāt 60 grādu temperatūrā, atbrīvoties no paklājiem, lieliem, bieziem audumiem un rūpīgi vēdināt telpas. 
4. Ja alerģiju izraisa dzīvnieki – pirms mājdzīvnieka iegādes vajadzētu veikt alerģijas testu, lai noskaidrotu, kāds dzīvnieks izraisa alerģiju. Ieteicams arī rūpīgi uzkopt mājokli un izvairīties no tuva kontakta ar mājdzīvnieku. 

Savukārt, ja alerģiju izraisa ziedputekšņi, ieteicams telpas vēdināt naktīs un nevērt logus vaļā, kad spīd saule un ir vējš. Cilvēks pats pēc pastaigas var ienest mājoklī ziedputekšņus, tāpēc ieteicams noskalot seju, samainīt drēbes. Ejot ārā, nepieciešams vilkt saulesbrilles un kopumā ziedputekšņu sezonā ieteicams samazināt āra aktivitātes, īpaši skriešanu, jo ziedputekšņi pastiprināti var iekļūt elpceļos, kas var izraisīt daudz smagākas alerģiskās reakcijas. Cilvēkiem ar alerģijām ziedputekšņu sezonā ieteicams braukt atpūsties, piemēram, uz pludmali, nevis mežu vai pļavām.

Foto: pexels.com