Fokusēšanās tikai uz atzīmēm un procentiem eksāmenos, tuvina mūs robotiem

Jau aprīlī 11. klašu skolēni visā Latvijā pildīs monitoringa darbus dažādos mācību priekšmetos, bet maija sākumā 12. klašu skolēni kārtos centralizēto eksāmenu latviešu valodā, kam sekos arī pārbaudījumi citos priekšmetos. Vēl pirms pāris gadiem sekmīgai eksāmenu nokārtošanai pietika ar 5% pareizu atbilžu, tāpēc toreizējā izglītības un zinātnes ministre virzīja izmaiņas, kas paredzēja pakāpenisku eksāmena sliekšņa celšanu, līdz tas sasniegtu 20% nākamā mācību gada beigās. 12. klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš, bet 9. klasēm plānots necelt centralizēto eksāmenu snieguma slieksni un saglabāt to 10% līmenī, kāds tas bija pagājušajā mācību gadā. Vai eksāmenu slieksnis ir noteicošais, lai sekmētu jauniešu interesi par mācībām, un vai tiešām monitoringa darbi 11. klasē sekmē veiksmīgāku sagatavošanos eksāmeniem?

Nenovelt atbildību uz pedagogu pleciem

Monitoringa darbi dažādos mācību priekšmetos, kas skolēniem jāveic 11. klasē, rada lielu slogu un papildus stresu. Ja mērķis ir pārbaudīt, kā skolēni apgūst priekšmetus, kuros gaidāmi centralizētie eksāmeni, to var darīt ar diagnosticējošajiem darbiem reizi pusgadā, taču tas nedrīkstētu ietekmēt atestātu. Nereti jaunieši tikai 12. klasē pieņem lēmumu par nākotnes studiju virzienu vai jomu, kurā vēlas pilnveidot zināšanas. Diagnosticējošajiem darbiem ir jābūt kā signālam par zināšanu līmeni. Šādiem pārbaudījumiem jāpalīdz saprast, kāda ir mācību materiālu kvalitāte, kā pedagogiem sokas ar zināšanu nodošanu, bet skolēniem – ar to apguvi. Monitoringa darbs šī brīža formātā – kā valsts pārbaudes darbs – vairo papildus stresu. Atzīmēm jākalpo tikai kā signālam – gan skolēniem, gan pedagogiem, gan mācību materiālu kvalitātei. Tām nevajadzētu būt instrumentam, lai pārceltu atbildību no nozares ministrijas uz pašvaldībām, no pašvaldībām – uz skolām, no skolām – uz pedagogiem.

Straujas reformas, ko nepagūstam izvērtēt

Veicot izmaiņas, piemēram, mainot eksāmenu slieksni vai ieviešot jaunus pārbaudes darbus, jāpaiet vairākiem gadiem, lai spētu izvērtēt, vai reformas bijušas veiksmīgas, vai un ko vēl nepieciešams labot? Šobrīd reformas izglītības nozarē notiek ļoti strauji, un skolēnu sniegums vēl nespēj atspoguļot vienas izmaiņas, kad jau stājas spēkā nākamās.

Obligāts pārbaudījums neveicinās mīlestību pret mācību priekšmetu

Lai pievērstu uzmanību fizikas apguvei, pirms pāris gadiem tika pieņemts lēmums ieviest papildu monitoringa darbu 11. klasē dabaszinātņu jomā. Taču, vai obligāts pārbaudījums var sekmēt jauniešu interesi par priekšmetu? Varbūt tā vietā būtu vērtīgāk pētīt, kāpēc interese par eksaktajiem priekšmetiem nav pietiekami augsta? Šobrīd ļoti fokusējamies uz skaitļiem un procentiem – cik daudzi skolēni izvēlas kārtot eksāmenus eksaktajos priekšmetos, kāds ir nepieciešamais slieksnis u.tml., aizmirstot par bērnu interesēm. Mēs nedrīkstam “pazaudēt” bērnus starp skaitļiem un procentiem, pretējā gadījumā kļūsim līdzīgi robotiem, bet tieši cilvēcīgums ir atslēga, lai nākotnē spētu konkurēt ar mākslīgo intelektu.

Dzenoties pēc procentiem, aizmirstam par iekļaujošo izglītību

Nākotnes panākumu atslēga ir arī iekļaujošā izglītība, ko ir grūti savienot ar tiekšanos pēc vienāda procentuālā sliekšņa visiem. Piemēram, tālmācības skolas visā Latvijā piedāvā iekļaujošās izglītības iespējas – jaunieši var mācīties sev piemērotā ritmā, ja nepieciešams, apgūt visus mācību priekšmetus sev ērtā laikā un vietā. Tālmācība ir iespēja arī daudziem, kuriem dažādi iemeslu dēļ tradicionālā skola nav bijusi piemērota, tomēr vienlaikus tas ietekmē šo izglītības iestāžu vidējos rādītājus centralizētajos eksāmenos Nereti tieši šāda mācību forma ir vienīgā iespēja iegūt vidējo izglītību.

Pedagogu ietekme uz skolēnu motivāciju

Bērnu motivāciju izvēlēties arī eksaktos priekšmetus vai labāku sniegumu (mērot katra bērna izaugsmi pret viņu pašu), lielā mērā var ietekmēt tieši pedagogi. Tādi skolotāji, kuri ir savā īstajā vietā, strādā ar prieku un atdevi, taču tas ir teju neiespējami, ja pedagogam vienlaikus jāstrādā vairākās skolās, lai saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu. Lielākā daļa bērnu uz skolu atnāk ar mirdzošām acīm un lielām gaidām – tas, kas tālāk notiek ar šīm gaidām un motivāciju, ir atkarīgs no sistēmas kopumā un skolotājiem. Eksāmenu slieksnis vai papildus pārbaudes darbs nespēs mainīt ne bērnu gatavību mācīties, ne skolotāju attieksmi. Tā vietā aicinu koncentrēties uz bērnu interešu ievērošanu, iekļaujošu izglītību un katra skolēna iespējām iegūt izglītību, kā arī ļaut paiet zināmam laikam pirms izvērtēt kādu reformu un ķerties pie nākamās. 

Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore, pedagoģe Marina Jefremova

Foto: publicitātes