Eksperts: Šobrīd valstī ir būtiskākas lietas par administratīvi teritoriālo reformu

Pagājušajā nedēļā Saeima triecientempā galīgajā lasījumā sāka skatīt administratīvi teritoriālo reformu. Tās virzītāji norādīja, ka reformu Saeimas galīgajā lasījumā nav obligāti pieņemt līdz Jāņiem, tomēr tas būtu labs stils, lai dotu pašvaldībām laiku sagatavoties izmaiņām.

Runājot par reformas gaitu un galīgā lasījuma procesu, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Nikolajs Ozoliņš skaidro, ka neatkarīgi no tā, vai galīgais lasījums būs mēneša laikā vai vēlāk, būs darbs Satversmes tiesai, kam būs jāatbild uz jautājumu, vai ārkārtējā situācija nav izmantota ļaunprātīgi, pārkāpjot labus likumdošanas principus?

Darbs Satversmes tiesai

Runājot par administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jāatbild uz diviem būtiskiem jautājumiem – vai šāda lēmuma pieņemšanas kārtība atbilst labiem likumdošanai principiem un vai procesā ir respektēta atklātība un sabiedrības viedoklis? Maija vidū jau bija viens Satversmes tiesas lēmums, kurā par neatbilstošu Satversmei tika atzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojums par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Vai Saeima un Ministru kabinets nav ļaunprātīgi izmantojuši savas pilnvaras?

Process un tā ātrais temps mudina domāt, vai ārkārtējā situācija netiek izmantota ļaunprātīgi līdzīgi kā tas jau ir bijis ar Civillikuma pieņemšanu 1937. gadā, kad tika gāzta pastāvošā vara, iedibināts autoritārs režīms un apstiprināts Civillikums diskutablā redakcijā. Satversmes tiesai būs jāatbild uz jautājumu, vai Saeima un Ministru kabinets šajā gadījumā nav ļaunprātīgi izmantojuši savas pilnvaras un ierobežojuši vēlētāju gribu? Šobrīd, kad sabiedrības uzmanība ir veltīta veselības jautājumiem un ekonomikas jautājumiem, iespējams nav pats piemērotākais brīdis, lai virzītu šo likumprojektu.

Nav skaidrības par izlīdzināšanas fondu

Vēl viens aspekts, kas šajā procesā ļoti mulsina, ir informācijas trūkums par tiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar šiem grozījumiem, un kas noteikti tiks ietekmēti. Nedaudz ir skaidrots, kā veidosies pašvaldību budžets, tomēr nav nekādas informācijas par izlīdzināšanas fondu, ES fondu līdzekļu piesaisti u.tml.

Nav īstais brīdis, kad par katru cenu jāpieņem likums

Manuprāt, galīgo lasījumu nepieciešams atlikt uz kādu laiku, jo šobrīd valstī ir būtiskākas lietas par administratīvi teritoriālo reformu. Jautājums, kas svarīgāks – ekonomikas stabilizācijas, veselības nozares budžets vai reforma – nav pārāk grūts. Tā nebūtu arī laba prakse – vispirms pieņemt vienu lēmumu un tikai tad sākt šķetināt, kā tas ietekmēs citus likumus. Uzskatu, ka šis nav īstais brīdis, kad par katru cenu jāpieņem likums, lai tikai parādītu, ka Saeima spēj darboties arī attālināti un ir gatava attīstībai.

Atlikt līdz oktobrim

Piemērotais termiņš šim jautājumam ir oktobris – tieši pirms nākamā budžeta plānošanas. Ja iespējams izdiskutēt un atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem līdz oktobrim, tad reforma var tikt pieņemta galīgajā lasījumā. Ja varam to izdarīt līdz oktobrim, pie nosacījuma, ka izdarām kvalitatīvi, tad darām! Ja nē, atceļam!

Nodošana otrreizējai caurlūkošana

Ja gadījumā Saeimas mašīna tomēr nav gatava ieturēt pauzi, šis varētu būt gadījums, kad Valsts prezidentam jānodod likumprojekts otrreizējai caurlūkošanai. Īpaši ņemot vērā, ka prezidenta kungs publiski jau ir paudis, ka visām reformas detaļām jābūt noslīpētām tā, lai tās neradītu negatīvu blakusefektu.

Autors: Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Nikolajs Ozoliņš