Eksperts: Klikšķu bizness kā lielākā mediju problēma Latvijā

Sociālais tīkls Facebook publiskojis informāciju, kurā norādīts, ka pusgada laikā tajā dzēsti vairāk nekā trīs miljardi viltus profilu. No oktobra līdz decembrim deaktivizēti 1,2 miljardi profilu, bet no janvāra līdz martam – vēl 2,2 miljardi. Kopumā tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā pusgadā. Apkarojot un iznīcinot vienu viltus ziņu avotu, vietā parādās nākamie, tāpēc sabiedrībai ir jāizglītojas, lai iemācītos pareizi filtrēt iegūto informāciju. Taktiskās komunikācijas entuziasts, starptautiskās medijpratības skolas “Resilience League” audzēknis, Biznesa augstskolas Turība absolvents Džerijs Šterns uzsver, ka viena no Latvijas sabiedrības problēmām ir pārlieku lieli centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot sekotāju un draugu skaitu savos profilos, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību.

Vakcīna pret viltus ziņām – zināšanas

Liela daļa cilvēku uzskata, ka viltus ziņas viņus nespēj ietekmēt, jo tā ir acīmredzami nepatiesa informācija, taču jāsaprot, ka visbiežāk šādas ziņas netiek radītas apmānīšanas nolūkos, bet gan daudz un dažādu versiju radīšanai, veidojot haosu cilvēka domāšanā. Vienam notikumam tiek radītas ne tikai divas, bet pat 15 versijas. Viltus ziņu publicēšanas mērķis ir ražot milzīgu informācijas gūzmu, kas cilvēkos izraisa apātiju. Ziņai var nenoticēt, bet neapzināti katra šāda informācijas filtrēšana atstāj emocionālu iespaidu. Sociālie tīkli ir izdevīgas platformas, ko speciāli apmācīti cilvēki izmanto ietekmes veidošanā, mums pat nenojaušot. Mūsdienu informācijas aprites ātrumā nav iespējams kvalitatīvi filtrēt visu pieejamo informāciju. Pētnieki uzsvēruši, ka apkarot šo procesu nav tik vienkārši, tas ir vīruss arvien jaunās mutācijās. Vakcīna pret viltus ziņām un nepatiesiem sociālo tīklu profiliem ir mūsu zināšanas! Pirms pāris gadiem šī tēma nebija aktuāla, taču priecē, ka arvien vairāk sākam domāt par dažādu risinājumu ieviešanu.

Krievijas “troļļu fermu” radītā ietekme

Pirms vairākiem gadiem ar jēdzienu troļļi tika saprasti cilvēki, nenoteikta viedokļa paudēji, kuri izjuta nepārvaramu vēlmi pajokot, pakaitināt vai vienkārši pievērst sev uzmanību, kā pretstats jaunajai formai. Šobrīd par troļļiem dēvējam ietekmes aģentus, kuru mērķis ir izplatīt kādu noteiktu ziņu vai informāciju dažādos līmeņos, ietekmējot līdzcilvēkus un mainot viņu domāšanu. Krievijā izveidotas speciālas “troļļu fermas”, kurās strādā lielas cilvēku grupas. Viņu darbības un veiktie uzdevumi ir koordinēti un labi pārdomāti. Vieni patiesu ziņu tekstus izmaina tā, lai piešķirtu tiem pavisam citu emocionālo fonu, bet citi izplata ziņas, izmantojot speciāli veidotus viltus profilus. Viltus profili, blogi un ziņu lapas masveidīgi tiek radīti ik dienas.

Latvijas lielākā problēma – klikšķu bizness

Ar šo problēmu saskaramies arī Latvijā, bet ne tik milzīgos apmēros. Pie profilu izstrādes un ziņu izplatīšanas piesaistīti profesionāļi, kuru darbs ir ļoti pārdomāts un brīžiem pat nemanāms. Tikai papētot dziļāk viltus profilus Facebook, no kuriem tiek izplatīta dažāda veida informācija, saprotams, ka realitātē šādas personas nemaz neeksistē, taču sava veida ietekme tiek panākta. Troļļi nenodarbojas vien ar ziņu izplatīšanu, bet arī pētniecības sadaļu, ievācot informāciju par cilvēkiem un sabiedrības uzskatiem kopumā. Jo vairāk informācijas ir ievākts, jo vieglāk izstrādāt atbilstošas metodes ietekmes radīšanai. Latvijā sociālos portālus lietojam salīdzinoši neilgu laika posmu. Tas izskaidro, kāpēc joprojām cenšamies iegūt pēc iespējas vairāk draugu vai sekotāju Facebook vai Instagram, apstiprinot gandrīz ikvienu draudzības uzaicinājumu, pat neizpētot cilvēka profilu. Troļļi to redz un izmanto. Savukārt, šķietami nevainīgā klikšķu biznesa pārstāvji, dalās ar lielu viltus ziņu apjomu, lai piesaistītu uzmanību saviem profiliem vai portāliem. Šo ziņu izcelsme ir grūtu nosakāma, un portālu īpašnieki neaizdomājas, kā tas ietekmēs sabiedrību.

5% no kopējā skaita ir viltus profili

Facebook cenšas cīnīties ar pārkāpējiem un viltus profilu radītājiem, taču arī šie blēži izdomā arvien jaunus veidus, kā apiet sistēmu. Šobrīd savu profilu iespējams izveidot, apstiprinot to ar telefona numuru, kas noteikti ierobežo jaunu lapu izveidošanu, taču nav šķērslis profesionāļiem. Realitātē speciāli apmācīti cilvēki operē ar lielu daudzumu telefona numuru, no kuriem tiek radīti jauni sociālo tīklu profili. Iedomājieties čupu ar telefonu sim kartēm un speciāli nolīgtu cilvēku, kura uzdevums ir ar šo karšu palīdzību radīt arvien jaunus viltus profilus un ziņu lapas – tā ir realitāte. Turklāt ir gadījumi, kad troļļi mēdz būt pavisam reālas personas, kuri ar viedokļa paušanu rada ietekmi. Līdzīgi kā „troļļu fermas” arī šos cilvēkus kāds, visticamāk, vada un sniedz viņiem norādījumus. Uzskatu, ka nepieciešams izglītot sabiedrību, sniedzot iemaņu un rīcības soļu kopumu, kas saskarsmē ar viltus ziņām palīdzēs tās atpazīt un mazināt to ietekmi.

Propagandas līderi – lielās valstis

Lai pastiprinātu ziņu rakstu ietekmi, tiem tiek pievienoti emocionāli, vēstījuma faktiem bieži neatbilstoši attēli. Latvijai šī problēma, par laimi, ilgi gāja secen. Tomēr, pateicoties klikšķu biznesam, arī pie mums pēdējos pāris gados tas ir kļuvis aktuāli. Pie salīdzinoši nekaitīga teksta, pievienojot pārspīlētu, dažkārt pat traģisku fotogrāfiju, iespējams izraisīt nepamatoti saasinātu cilvēku reakciju. Facebook vidē ir neskaitāmi daudz šādu rakstiņu. Esmu novērojis, ka šādas publikācijas īpaši aktīvi tiek veidotas pirms nozīmīgiem notikumiem, piemēram, vēlēšanām, referendumiem vai mītiņiem, radot papildus satraukumu un stresu. Pašiem neapzinoties, tiek ietekmēta mūsu izvēle un pieņemtie lēmumi. Latvijā pagaidām tas novērojams retāk, un parasti notiek, piesaistot uzmanību tiem portāliem, kuri pelna ar reklāmu izvietošanu. Savukārt krievvalodīgajā informācijas telpā šis princips tiek plaši izmantots tieši propagandas nolūkos – un ar to nodarbojas ne tikai troļļi, bet arī valsts līmeņa mediji un pat oficiālas iestādes. Cerēsim, ka mūsu valsts un sabiedrības salīdzinoši nelielais apmērs izrādīsies pozitīvs faktors un ļaus kopīgajai medijpratībai augt ātrāk, lai mazinātu šīs sērgas iespējamo izplatību arī Latvijā. Tomēr visa pamatā ir katrs cilvēks pats. Domāsim līdzi un paši pieņemsim lēmumus, rūpīgi izvērtējot, kādu informāciju saņemam un kādus cilvēkus apstiprinām savu kontaktu lokā sociālajos portālos.

Autors: Taktiskās komunikācijas entuziasts, starptautiskās medijpratības skolas “Resilience League” audzēknis, Biznesa augstskolas Turība absolvents Džerijs Šterns.