Eksperte: Līdz normālam nodokļu režīmam kultūras nozarē vēl tālu

Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās – viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra – iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem. 

Mākslinieku trūcīgās pensijas

No vienas puses vīrusa radītā situācija parādīja, cik sociāli neaizsargāti ir kultūras nozares pārstāvji. To apliecina arī virkne publikāciju medijos, kurās varam lasīt par sabiedrībā zināmu un iemīļotu mākslinieku trūcīgajām pensijām un nespēju iegādāties nepieciešamos medikamentus. Taču problēmas risināšanai bija nepieciešama pakāpeniska pāreja uz vienotu nodokļu režīmu visiem, kas nestrādā ar darba līgumu, ne tikai kultūras nozarei, turklāt ir aktuāls arī jautājums – vai šīs izmaiņas jāveic gadā, kad kultūras pasākumi gandrīz nenotiek un māksliniekiem ir ļoti ierobežotas peļņas iespējas. Cilvēki šobrīd ir satraukti, valda neziņa par rītdienu un nodokļu reforma tikai vairo stresu. 

Vispārējā sabiedrības attieksme

Nodokļu jautājuma risināšana kultūras nozarē diemžēl ir pārāk novilcināta. Līdzīgi kā visiem zināmajā stāstā par sienāzīti un skudru. Sienāzītim tagad ir pienācis bargais rudens, tomēr pie tā nav vainīgi tikai paši kultūras nozares pārstāvji, bet gan vispārējā sabiedrības attieksme. Liela daļa no mums neapzinās, ka tieši sociālie maksājumi ir paši būtiskākie, nevietā mētājot frāzes “pensijas jau nebūs” vai “es tāpat tik ilgi nenodzīvošu”. 

Var sekmēt biļešu cenu pieaugumu

Tas, ka lielai daļai kultūras nozarē nodarbināto, turpmāk būs jāmaksā nodokļi vispārējā režīmā var sekmēt pasākumu biļešu cenu pieaugumu. Ikviens pasākumu rīkotājs vēlas nopelnīt un, ja viņam jāmaksā nodokļi par māksliniekiem, vai arī mākslinieki paaugstinās savus honorārus, visticamāk tiks celtas arī biļešu cenas. Tendences sabiedrībā gan liecina, ka cilvēki turpinās apmeklēt pasākumus, tiklīdz tas būs iespējams un domāju, ka arī biļešu cenu izmaiņas viņus neietekmēs. Mēs tomēr esam sabiedrība, kurā kultūra ir ļoti būtiska. 

Attaisnotie izdevumi aktieriem un dziedātājiem 

Mulsinošs aspekts jaunajā regulējumā ir iespēja pamatot izdevumus, lai nodokļi būtu jāmaksā tikai no pārējās summas. Ja lietišķās mākslas pārstāvjiem starp attaisnotajiem izdevumiem iekļaujami materiāli, inventārs un tml. lietas, tad, kā šos izdevumus noteikt aktieriem, dziedātājiem un modeļiem? Ja izskats ir būtisks šo profesiju “instruments”, vai izmaksas par dažādām skaistumkopšanas pakalpojumiem arī varēs klasificēt kā attaisnotos izdevumus? Un kā ir vērtējama iespēja noteikt attaisnotos izdevumus attiecībā pret “parastajiem” nodokļu maksātājiem? Ņemot vērā, ka valdība neplāno atkāpties no plānotām izmaiņām, būtu nepieciešams skaidrs un konkrēts attaisnoto izdevumu uzskaitījums. 

Neapliekamais minimums vai atvieglojumi par apgādājamiem

Viena no pašnodarbināto nodokļu režīma daļām būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, taču nav precizēts, vai šādā gadījumā tiks ņemts vērā kāds neapliekamais minimums vai atvieglojumi par apgādājamiem? 

Plānotās izmaiņas ir ļoti raksturīgas Latvijas nodokļu politikai, kad jau ierasti – vispirms tiek izziņotas reformas un tikai tad plānots, kā tās īstenot un kādus nosacījumus iekļaut. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas būtu nepieciešams veikt rūpīgu analīzi, paredzot visus aspektus un nodrošinot pietiekami ilgu pārejas periodu. Kopumā nodokļu reforma saistībā ar sociālajām iemaksām iet pareizajā virzienā, lai nodrošinātu sabiedrību ar pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem – pensiju, bezdarba, maternitātes, slimību u.c. apdrošināšanu. 

Autore: Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne

Foto: publicitātes