Eksperte: Ārvalstu studenti ar prieku apgūst latviešu valodu

Lai arī liela daļa Latvijas sabiedrības uz ārvalstu studentiem raugās diezgan atturīgi un rezervēti, šie jaunieši ir ļoti atvērti un ar prieku apgūst latviešu valodu, lai sekmīgāk iekļautos apkārtējā sabiedrībā, stāsta Biznesa augstskolas Turība docētāja Līga Kļaviņa. Ārvalstu studentiem patīk latviski pasūtīt maltīti kafejnīcā un paralēli valodas apguvei viņi iepazīst arī latviešu tradīcijas.

Brīvprātīgi apgūst latviešu valodu

Kopš 2011. gada aktīvi strādājot ar ārvalstu studentiem, kuri apgūst latviešu valodu, ir izveidojies ļoti pozitīvs priekšstats. Vienkopus mācās jaunieši no dažādām augstskolām un, protams, no dažādām valstīm – Vācijas, Turcijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Francijas, Indijas, Spānijas, Uzbekistānas u.c. Tie ir gan studenti, kuri piedalās Erasmus apmaiņas programmā, Latvijā pavadot vien neilgu laiku, gan ārvalstu studenti, kuri Latvijā mācās vairākus gadus. Lai gan studijas notiek angļu valodā, jaunieši brīvprātīgi izvēlas apgūt latviešu valodu, lai sazinātos ar pasniedzējiem un vieglāk veidotu draudzību ar vietējiem studentiem.

Patīk latviski pasūtīt maltīti kafejnīcā

Mācības ilgst vienu semestri, kura laikā lielākā daļa apgūst latviešu valodu atbilstoši A1 līmenim, taču ir arī tādi, kuri apgūst to A2 līmenī. Pēc kursu beigām jaunieši nereti turpina mācīties paši. Šo mācību uzdevums ir ielikt labus pamatus – mēs sākam ar alfabētu, vienkāršām frāzēm un sarunām. Paši jaunieši visvairāk vēlas apgūt izteicienus, ko lietot ikdienas situācijās. Viena no pirmajām lietām ir pusdienu pasūtīšana kafejnīcā, ko studenti uzreiz cenšas likt lietā.

Būt tolerantiem un iecietīgiem

Tie, kuri ļoti vēlas, var panākt daudz, galvenais, neatņemt viņiem šo vēlmi. Tāpēc es vēlos atgādināt, ka, dzirdot ārzemnieku cenšamies runāt latviski, ne vienmēr ir nepieciešams norādīt uz kļūdām. Cilvēki ir dažādi – vienu šādi aizrādījumi motivēs mācīties vairāk, citu – sabiedēs. Ārvalstu studenti Latvijā nereti jūtas vientuļi, viņi cenšas iekļauties apkārtējā vidē un justies kā savējie. Valoda tuvina, tāpēc jaunieši cenšas mācīties.

Iejusties cita ādā

Ārvalstu studentiem ir izveidojies arī zināms priekšstats par latviešiem – viņi ir novērojuši, ka mēs esam ļoti noslēgti un ir nepieciešams laiks, lai iedraudzētos. Tomēr, kad latvieši ir atvērušies, viņi ir ļoti sirsnīgi un draudzīgi. Tāpat kā vietējie, arī ārzemnieki ir ļoti dažādi, bet es noteikti aicinātu ikvienu mēģināt iedomāties sevi šo jauniešu vietā, kad esi tālu no mājām un studē valstī, kurā viss ir jauns un svešs. Iespējams, tas palīdzētu mums būt atvērtākiem un pretimnākošiem.

Prieks par vārda dienām un ziedu dāvināšanu

Ārvalstu studenti ar prieku iepazīst arī Latviju, tās kultūru un tradīcijas. Uz nodarbībām nereti aicinām cilvēkus ar interesantiem hobijiem, lai ļautu iepazīt Latviju arī caur šādu prizmu. Pavisam nesen studenti tikās ar jostiņu audēju un šī nodarbe viņus ļoti aizrāva, pat puišus. Esam gājuši arī rotaļās, piemēram, “Kas dārzā”. Studentus no Āzijas valstīm ļoti pārsteidz mūsu Līgo svētku tradīcijas – viņi uzsver, ka tāda kopības sajūta, kāda svētkos valda latviešu vidū, pie viņiem nav ierasta. Vēl viena no lietām, kas tiek uztverta ar sajūsmu, ir vārda dienu svinēšana – tā kā ārvalstīs šie svētki nav izplatīti, jaunieši ar prieku pēta kalendāru un cenšas atrast tur arī savu vārdu vai vismaz līdzīgu.

Pozitīvais pārsteigums daudziem ir arī ziedu dāvināšanas tradīcijas Latvijā – ja daudzviet pasaulē ziedus dāvina tikai ļoti nozīmīgos svētkos, tad mēs ziedus mēdzam dāvinām arī bez iemesla vai mazāk būtiskos notikumos. To stāstām arī ārvalstu studentiem, pie viena atgādinot, ka nav pieņemts dāvināt pāra skaitu ziedu, lai gan, piemēram, Āzijas valstīs, tieši tā ir pieņemts.

Latviešiem ir ar ko lepoties

Ārvalstu studentiem ļoti patīk Latvijas daba, viņi bieži dodas uz Siguldu un Jūrmalu, pat ziemā. Ir neskaitāmas valstis, kurās ir ļoti maz sniega, vai arī nav vispār, un šo valstu jaunieši ļoti izbauda Latvijas ziemas. Tieši no ārvalstu jauniešiem bieži dzirdu, ka latviešiem ir daudz lietu, ar ko lepoties. Un vēl viņi iesaka, ka mums noteikti vajadzētu vairāk smaidīt. Man šķiet, ka tie ir ieteikumi, kurus mums vajadzētu ņemt vērā!

Autore: Biznesa augstskolas Turība docētāja Līga Kļaviņa