Dziesmu un Deju svētki lauž iesīkstējušus stereotipus par latviešiem

Dziesmu svētki, hokejs un Baltijas ceļš apliecina, ka latvietis ir uzņēmības un spara pilns komandas spēlētājs, kliedējot mītu par pelēcīgajiem, savrupajiem tautiešiem. Tā liecina jūnijā veiktā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un Snapshots aptauja, kurā uz šiem lielajiem notikumiem atsaukusies trešā daļa respondentu.

 Īstu latvieti vislabāk raksturo tautas paruna “Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis”, uzskata 49% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem jeb gandrīz puse no 700 aptaujātajiem. Tiesa, šis apgalvojums ir spēkā vien līdz brīdim, kamēr to attiecina uz citiem – tikai 5% Latvijas iedzīvotāju šo tautas parunu saista ar sevi.

Trešā daļa aptaujāto uzskata, ka latvietim trūkst stingra mugurkaula un pārlieku patīk locīties līdzi visiem vējiem, bet savu labumu latvietis vērtē augstāk par līdzcilvēku vajadzībām. Taču arī šīs īpašības ir spēkā, runājot par citiem – vien 8% Latvijas iedzīvotāju min, ka vēlētos “stingrāku mugurkaulu” paši sev, bet tikai 16% atzīstas savtīgumā. Toties jautājumu risināšana no prāta, nevis spēka pozīcijām, ir īpašība, kuru paši sev piedēvē pat 40% aptaujāto, kamēr uz līdzcilvēkiem to attiecina krietni retāk – vien 11%.

“Ciets kā klints un stalts kā ozols” jūtas katrs desmitais latvietis. “Cinīši, kas gāž lielu vezumu” – tā latvieti raksturo 32% aptaujāto. Visbiežāk latvieši atzīst, ka viņiem nepatīk izcelties un viņi neprot sadarboties, toties var lepoties ar stingru raksturu. Interesanti, ka mītos par latvieti tik bieži daudzināto individuālismu saskata tikai 14% latviešu un 9% cittautiešu.

“Ja ikdienā reizēm piemirstam par savām labajām īpašībām, prieks redzēt, ka lielie notikumi – kā Dziesmu svētki un hokejs – mūs vieno un saliedē. Latvieši spēj būt komandas spēlētāji, likt kopā prātus un spēkus un paveikt lielas lietas, vai tā būtu savas neatkarības izcīnīšana, vai tradīcijas, ko kopjam gadu desmitiem cauri dažādām grūtībām, un jauni ceļi, kurus nepagurstot meklējam un pierādām pasaulei, ka esam labākie,” atzīst LMT prezidents Juris Binde.

Dziesmu un Deju svētki Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir galvenā šīs zemes tradīcija, kas apliecina – Latvijas iedzīvotāji prot un spēj sadarboties. Tā atzinuši 29% respondentu. Turklāt pirmajā vietā šo tradīciju liek galvenokārt cittautieši (39%), bet retāk – paši latvieši, kuri kā labāko saliedētības un sadarbošanās prasmes piemēru min Baltijas ceļu (28%).

Starp jaudīgākajiem mītu gāzējiem ir arī sports: Latvijas hokeja izlases cīņa ar Zviedrijas valstsvienību par iekļūšanu Pasaules čempionāta hokejā pusfinālā, pēc iedzīvotāju domām, ir labākais pierādījums Latvijas iedzīvotāju uzņēmībai un ambiciozitātei (28%), kam piekāpjas ekspedīcija airu laivā pāri Atlantijas okeānam un dažādi tehnoloģiju brīnumi – bezpilota auto tehnoloģiju izstrāde, kosmosa raķetes būve un pasaulē pirmais cilvēka lēciens no drona.

Foto: publicitātes