Dzejas un glezniecības kopdarbs

Tas labu laiku atpakaļ pretendēja uz pilsētas himnas statusu, bet ideja apstājās pie finanšu jautājuma. Bērnu atsaucība bija liela. Savus zīmējumus iesniedza 17 mākslas skolas audzēkņu. Pasākumā piedalījās arī Mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals. Gan bērni, gan direktors, gan bibliotēkas darbinieki sadarbību vērtēja pozitīvi. Dzejnieks lasīja savus dzejoļus, kuri bērniem ļoti patika.

    Aivars Kalnietis darbojās interešu apvienībā „Literāts” no 1987.gada pavasara. Nu jau vairāk kā desmit gadus Aivars dzīvo Rīgā un strādā celtniecības jomā. Kā pats saka: „Pilsētas burzmu jūtu tikai darbā. Man Rumbulā ir savs mazdārziņš. Kā darbs beigas, dzīvoju it kā laukos.” Pats dzejnieks nāk no laukiem. Viņš ir dzimis Višķos, Latgalē. Šai vietai veltījis jauku dzejoli „Čangalienā”. Dzejnieks saka: „Esmu nācis pasaulē, kad Latgales silus un ezerus bieza vilku mēneša kupenas klāja. „Strēlnieks,” teica zvaigznes, un manā raksturā iegūla asas šķautnes. „Kreilis,” teica liktenis un lēma manam mūžam daudz ačgārnību un piedzīvojumu. Tas notika Kaķa gadā. Man bieži rokās makšķere, mēdzu staigāt, kur pašam tīk, un ja krītu – vienmēr uz kājām.”

      Aivaru pazīstu, jo vairākus gadus bijām domubiedri „Literātā”. Viņš pieder pie tās paaudzes, kura rakstīto laboja un ierosmes deva cienījamā rakstniece Lūcija Ķuzāne. Aivars. ir tipisks bērnu dzejnieks. Viņa dzejoļi ir norakstīti no dzīves, jo tie veltīti paša bērniem, kuri tolaik auga, iepriecināja vecākus, vecvecākus un, protams, darīja arī blēņas. Literāts atceras: „Pirmo dzejoli uzrakstīju, kad man bija 20 gadu un es dienēju armijā, nolasīju to dienesta biedram. Viņš sacīja, ka no tā labāk nākšot miegs.” Dzejoļos ir ļoti daudz sirsnības, labestības, tradicionālas atskaņas, arī viegls humors un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ņemti no dabas. Kad Aivars lasa dzejoli, priekšā rādās attēls: tur lācēns ar acs vietā vienu pogu, tur vecāmāte kuļ debess mannā, un mazmeitiņa guļ, tur bērns ielīdis pie mammas siltajā tēta vietā uz čuču, tā varētu turpināt. Aivara dzejoļi ir vizualizējami. Ilustrēt tos iesākusi Mākslas skolas skolotāja Daina Eglīte. Tas viņai brīnišķīgi padodas. Viens eksemplārs atrodas Galvenajā bibliotēkā. Tur var izlasīt arī visus Aivara gara darbus.

     Ir nākotnes ideja izveidot grāmatiņu ar Aivara dzejoļiem un Dainas ilustrācijām. Tas būtu ieguvums Jēkabpils reģiona pirmskolas izglītības iestāžu bērniem un 1- 4. klašu skolēniem. Mazie lasītāji varētu priecēt acis un izglītot uztveres pasauli no tā redzes punkta, kādu to ieraudzīja Aivara bērni, augot pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Lūk, Aivara dzejolis O.Vācietim.

Pārdaugavas Donhikotam

/Ojāram Vācietim/

Viņš izjāj cauri Pārdaugavai,

Kad nakts pār zemi klaidot iet,

Ar bereti uz vienu sānu,

Uz zirga, kurš pa naktīm dzied.

Viņš ilgi sēd pie Māras dīķa,

Kad pusnakts rudens miglu dzer.

ķer sudrabainas domu zivis

Un spožās virtenītēs ver.

Viņš dodas prom no Pārdaugavas,

Kad ausma miglas tiltus jauc,

Un redz, ka vējdzirnavu Rīgā

Joprojām daudz, joprojām daudz.

Teksts: Ligita Ābolniece

Foto: multinews.lv