Divi pelēkie ronēni atgriezīsies mājās

Ceturtdien 3. jūnijā no Rojas ostas Rīgas jūras līča ūdeņos dosies Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-08 “Saule”, lai akvatorijas apsekošanas laikā brīvībā izlaistu divus pavasarī jūras krastā izglābtus un Rīgas Zooloģiskajā dārzā izaugušus pelēkos roņus Grīvu un Melluzi. Krasta apsardzes  kuģa pagaidu pasažieriem jau šodien uz muguras piestiprināti satelītraidītāji, kas ļaus izsekot to gaitas Baltijas jūras plašumos. 

Pirms divarpus mēnešiem līdzīgā veidā Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-14 “Astra” no Ventspils ostas piestātnes jūrā izveda zoodārzā dzimušo pelēko roni Irbi, kura, kā liecina uztvertie satelītraidītāja dati, krietni paceļojusi pa Baltijas jūru, šobrīd jau ilgāku laiku uzturas Dānijai piederošās Bornholmas salas  un Ertholmenes arhipelāga apkaimē (rones Irbes gaitām var sekot šeit: https://rigazoo.lv/lv/sugu-saglabasana/rone-irbe ).  

Ronei Irbei vārds tika rasts Rīgas zoodārza roņu atbalstītājas Ventspils pilsētas iedzīvotāju vidū izsludinātā konkursā, savukārt krastā izglābtie ronēni saņēma vārdus, kas darināti no to atrašanas vietas. Novārgusī Grīva 30. martā tika atvesta no Daugavgrīvas pludmales, bet savainotais Melluzis zoodārzā nokļuva 19. aprīlī no Mellužiem. Lēmumu par nepieciešamību novārgušos ronēnus nogādāt zoodārza karantīnā, atbilstoši likumam, pieņēma VARAM Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

Ar satelītraidītāju apgādātās rones Irbes divarpus mēnešu ceļojuma dati ir visai vērtīgi. Pirmkārt tie apstiprina pieņēmumu, ka nebrīvē dzimis, labā kondīcijā esošs ronēns spēj veiksmīgi iedzīvoties savvaļā un tā atlaišana var būt sekmīga. Otrkārt, dati sniedz priekšstatu arī par iespējamo savvaļas roņu uzvedību un migrācijas virzieniem. 

Grīva un Melluzis tiks atlaisti Rīgas jūras līcī, iespējami tuvu Sāmsalai, kuras piekrastes saliņas ir vairuma pelēko roņu dabiskās dzemdību vietas, jo vēlamies pārbaudīt, kā atšķirīga izlaišanas vieta un laiks ietekmē ronēnu uzvedību un ceļojuma maršrutu. Bažas rada tas, ka, atšķirībā no Irbes, kuru baroja māte, abi izglābtie ronēni barību saņēmuši no cilvēka rokām un tieši cilvēka tuvumā tie varētu cerēt saņemt barību, tāpēc ļoti lūdzam līča Kurzemes krasta pludmaļu apmeklētājus, pamanot krastā roni ar labi pamanāmu satelītraidītāju uz skausta, tam netuvoties un ziņot Rīgas Zooloģiskajam dārzam.  Ņemot vērā kāpjošo ūdens temperatūru jūrā un pamatīgos tauku krājumus, ronēniem vismaz dažas nedēļas citas briesmas, kā cilvēku uzbāzība un zvejnieku tīkli, nedraud. 

Foto: publicitātes