Deju kopa „Dziga” nosvinējusi savu 25 gadu jubileju

Deju kopa „Dziga” ir dibināta 1991. gadā, bet dzigošanu uzsāka jau tā paša gada septembrī Rēzeknes Skolotāju institūta paspārnē. Tās ilggadējie vadītāji ir Inga un Ilmārs Dreļi, kuri ar savu entuziasmu un mīlestību pret deju dzigošanā ir iesaistījuši daudzus dejot gribētājus. „Dzigā” darbojas arī daudzi dejotkārie studenti no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas.

25 gadu laikā Inga un Ilmārs Dreļi tautas dejas un mūzikas varā „Dzigā” izaudzinājuši gandrīz 250 dejotājus. Jānorāda, ka „Dziga” ir ne tikai deju kopa, bet arī izkopta dzīvā muzicēšana kapelā, par kuru rūpējas kapelas koncertmeistare Dace Baltkāje.

            „Dzigas” jubilejas koncertā piedalījās abi deju kopas „Dziga” sastāvi, kuri izdejoja Ilmāra Dreļa radītās dejas, bet par muzikālo pavadījumu rūpējās kapela „Dziga”, kuras mūziķi bija apvienojušies lielajā „kāzu orķestrī”.

Mīlestība dejot ir nemirstīga. Daudzi „Dzigas” absolventi ir izveidojuši savus deju kolektīvus un turpina tautu deju tradīcijas. Bijušo dzigotāju deju kolektīvi ir izveidoti gan tepat Rēzeknes novadā, gan Ludzā, Preiļos, Daugavpilī un citās pilsētās. Arī šajos deju kolektīvos dejo „Dzigas” dejas Ilmāra Dreļa horeogrāfijā.

            Jubilejas koncertā piedalījās Ilzes Brokas vadītā Preiļu Valsts ģimnāzijas un KC jauniešu deju kopa „Dancari”, Rēzeknes Kultūras aģentūras vidējās paaudzes deju kopa „Vadži” Ingas Peļņas vadībā, Līksnas pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Daugaveņa” Vilmas Tēraudes vadībā, Vinetas Āboliņas vadītais Vērēmu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Kūzuls”, kā arī Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra”, kuru vada Sarmīte Teivāne. Arī bijušo dzigotāju kolektīvi enerģiskiem soļiem un smaidu sejā izdejoja Ilmāra Dreļa radītās dejas, kuras pavadīja kapela „Dziga” un Gunāra Igauņa radītā mūzika, kā arī Sandras Stares, Eināra Lipska un Leilas Rasimas vadītā folkloras draugu kopa „Vīteri”.

            Jubilejas koncerts tika noslēgts ar „Dzigai” nozīmīgu deju, ar kuru viss sācies, deju, kuru māk ikviens, kurš dejo vai reiz ir dejojis „Dzigā”, deja, kuru daudzi dzigotāji ir izdejojuši savās kāzās – „Kāzu godu solis”. Dejas un dziesmas papildināja svinīgā vadītāju sumināšana. Atzinīgi vārdi tika veltīti Ingai un Ilmāram Dreļiem un kapelas koncertmeistarei Dacei Baltkājei, apsveikuma vārdus papildināja koncerta skatītāju ovācijas, ziedi un dāvanas. Vadītājus sveica Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs, mazie „Dziguči”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, tuvi un nedaudz tālāki deju kolektīvi, piemēram, „Ratiņš” no Gulbenes un daudzi, daudzi citi, kam deja sirdij tuva.

            Stāsta dzigotāja Kristiāna Manukina: „Dzigoju vien tikai trīs gadus,bet ir sajūta, ka vairāk nekā trīs! „Dziga” ir kā liela ģimene, kurai ir sava mamma Inga – jautra, forša, stingra, kā māsa katram no mums ir Dace – azartiska taustiņu pavēlniece un Ilmārs – tēvs saviem dzigotājiem, kas vienmēr ir bijis atraktīvs un radošs, vienmēr gatavs improvizācijai. Kaut man ar pašu Ilmāru ir bijusi maza saskarsme, jo pārsvarā  Inga vadīja mūsu mēģinājumus, neatrodu nevienu sliktu īpašību savā vārdu krājumā par Ilmāru!  Ilmārs ir tas, kurš rada deju, bet mēs, dzigotāji, esam tie, kas iznes šo Ilmāra radīto šedevru! „Dzigas” 25 gadu jubileja bija svētki katram no mums, ne tikai dzigotājiem vai vadītājiem, bet arī skatītājiem.  Mēs centāmies no visas sirds iznest dejas tā, lai šīs emocijas nokļūtu katra skatītāja  sirdī! Mums katram ir sava pērle, pērle – tā ir dejas solis. „Dziga” – tā ir mana pērle!”   

Dzigotājs Dāvis Greļevskis teic: „Es „Dzigā” dejoju tikai pusgadu. Mēs visi esam kā liela ģimene, kur, protams, neiztikt bez strīdiem un smiekliem. Koncerts bija kolosāls, emocijas – neaprakstāmas, kājas dejoja ātrāk, nekā galva domāja līdzi. Pirms katra koncerta mums vadītāji atgādina, lai dejojam sev, jo dejot ir laime.”

Dzigotāja Elvita Melngaile piebilst, ka viņai „Dziga” nozīmē – aktīvus mēģinājumus, vislabāko veidu, kā pavadīt brīvos vakarus un ļoti foršus, radošus cilvēkus – draugus. „Man šķita, ka jubilejas koncerts paskrēja ļoti ātri, bet pietika laika arī uztraukumam. Pirmo reizi dejoju uz GORA skatuves, tas radīja pacilājošu sajūtu. Un vēl tā lieliskā apziņa, ka esi viens no lielās „Dzigas” saimes… Manuprāt, koncerts bija ļoti skaists un parādīja to, kāda ir „Dziga” – vienkārši skaista un pilna ar dejot gribošiem un deju mīlošiem, jaukiem cilvēkiem.”

Agita Papkova, RTA 4. kursa studente

Foto: Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORS