CSP turpinās aptaujāt iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) līdz jūnija beigām turpinās aptaujāt iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Aptaujās ap 8 tūkstošiem no visiem 825 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP pateicas iedzīvotājiem, kuri jau piedalījās aptaujā un aizpildīja anketu internetā. Šo iespēju izmantoja 10 % respondentu.

No 16. marta CSP intervētāji ar respondentiem sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Klātienes intervijas 2023. gadā notiks tikai tad, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

Jebkuru jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csp.gov.lv.

Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību.

Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta darba tirgus jautājumiem, priekšrocību un trūkumu pārmantošanai paaudzēs, kā arī mājokļa jautājumiem (par grūtībām saistībā ar dzīvesvietu, energoefektivitāti un citiem).

Šogad ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, jo anketas jautājumi par 2022. gadu palīdzēs novērtēt Covid-19 pandēmijas un citu ģeopolitisko procesu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Aptaujā iegūtos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības, pieņemot iedzīvotāju ikdienu ietekmējošus lēmumus. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.

CSP nodrošina personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks atainota tikai apkopotā veidā.

Nozīmīgākie 2022. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti

• gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2020. gadā, kad bija 8,1 % kāpums.
• gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 475 eiro mēnesī.
• Visstraujāk ienākumi pieauga otrās, trešās un ceturtās kvintiļu grupu mājsaimniecībām (attiecīgi par 12,1 %, 12,1 % un 11,1 %). Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem 2021. gadā tie svārstījās no 412 eiro mēnesī otrajā kvintiļu grupā un 570 eiro mēnesī trešajā kvintiļu grupā līdz 801 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
• Mazinoties turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir 0,3 reizes mazāk nekā 2020. gadā. Džini koeficients pērn bija 34,3 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
• gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.

Par aptauju

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās:

Mājsaimniecību ienākumi

Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība  

Privāto mājsaimniecību un ģimeņu skaits

Mājokļi

Iedzīvotāju veselības pašvērtējums un paradumi

Dzīves kvalitāte

Grafika: publicitātes

Foto: ilustratīvs (pexels.com)