ChatGPT “ļaunais brālis” jeb krāpnieku izmantotais FraudGPT

Tehnoloģiju attīstība nozīmē progresu un aizvien jaunas iespējas ne tikai sabiedrībai labu un vajadzīgu lietu īstenošanā, bet diemžēl to izmantošanai ķeras klāt arī finanšu krāpnieki. Viens no jaunākajiem draudiem ir tā sauktais FraudGPT jeb mākslīgā intelekta rīks, ko krāpnieki izmanto tāda satura radīšanai, kas viņiem palīdz vēl prasmīgāk īstenot savas shēmas.

Kas ir FraudGPT un kāpēc tas ir bīstams?

FraudGPT ir mākslīgā intelekta sarunu jeb tērzēšanas robots, kas ir līdzīgs plašāk zināmajam un izmantotajam ChatGPT, un abas lietotnes rada ļoti profesionālu, šķietami cilvēka radītu saturu. Atšķirība starp tiem ir tāda, ka, ja tiek lūgts izveidot maldinošu vai krāpniecisku saturu, ChatGPT atsakās to darīt, tāpēc tika radīts FraudGPT. “Finanšu noziedznieki diemžēl var izmantot šo robotu, lai radītu pārliecinošas krāpnieciska rakstura ziņas, un programma to arī īsteno. Jānorāda, ka šis mākslīgā intelekta instruments nav oficiāls un brīvi pieejams, bet gan ir iegūstams noziedzīgos veidos,” stāsta Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Briede.

Ar šī rīka palīdzību krāpnieki var izveidot arī viltotus dokumentus, rēķinus, maksājuma pieprasījumus, dažādas krāpnieciskas ziņas. Tālāk jau šī informācija tiek izmantota ierastajās shēmās – ja persona noklikšķina uz kādas no saitēm vai pielikumiem, tad tālāk ierīces var tikt inficētas ar ļaunprātīgu programmatūru datu nozagšanai un citu darbību veikšanai. “Patlaban FraudGPT spēj izveidot krāpnieciskas e-pasta vēstules, sagatavot īsziņu tekstus un pat ārkārtīgi profesionālas mājaslapas. Lietotnes radītais saturs ir tiešām augstas kvalitātes un rada pārliecību, ka ziņas un mājaslapas ir īstas, neradot cilvēkiem aizdomas, ka savas personiskas informācijas vai finanšu datu izpaušanai būs kādas negatīvas sekas. Tāpēc vēl nozīmīgāka kļūst nepieciešamība pārbaudīt saņemto informāciju citos oficiālos kanālos,” skaidro eksperte.

Kā pasargāt sevi un savu naudu?

Kā norāda M. Briede, lai gan FraudGPT izstrādātais saturs var izklausīties kā tāls drauds, visticamāk, mēs ar to saskarsimies arvien biežāk. Tāpēc jāsaglabā modrība, saņemot negaidītu informācijas pieprasījumu vai kādu piedāvājumu, pat tad, ja avots no pirmā acu uzmetiena šķiet uzticams. Ja jums rodas pat mazākās aizdomas par saņemto informāciju, pārbaudiet ziņas, faktus vai saites vai arī uzrakstiet iestādei vai personai, izmantojot citus saziņas kanālus. Turklāt dažādas neprecizitātes un kļūdas var novērot arī mākslīgā intelekta radītos tekstos, kas norāda uz krāpšanas mēģinājumiem – tās var būt gramatikas vai valodas stila kļūdas, kas rodas tulkojot, vai neparasti, līdz šim neizmantoti termini, jo mākslīgais intelekts vēl nav tik attīstīts, lai intuitīvi izvairītos no šādiem gadījumiem.

Tāpat arī eksperte iesaka iespēju robežās interesēties un meklēt informāciju par jaunākajiem mākslīgā intelekta radītajiem instrumentiem un kā tie var tikt izmantoti. Piemēram, pašam izmēģinot jau minēto ChatGPT, tas, iespējams, vieglāk ļaus saprast, kā izskatās saturs, ko ir radījis mākslīgais intelekts vai cita līdzīga programmatūra.

Ļoti būtiski ir nekad un nevienam neizpaust savus personīgos datus, paroles un piekļuves datus internetbankai. Gadījumā, ja tiek konstatēts krāpniecības mēģinājums vai jūs vai kāds cits ir kļuvis par krāpniecības upuri, par to noteikti ziņojiet bankai un policijai.

Teksts: Zelma Strupka, Luminor sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Foto: ilustratīva nozīme (multinews.lv).