Brīdina par bīstamību strādājot ar azbestu saturošiem materiāliem

Lai gan azbesta kaitīguma dēļ Eiropas Savienībā (ES) kopš 2005. gada ir aizliegti visi azbestu saturoši būvmateriāli un darbs ar tiem ir stingri reglamentēts, Latvijā šim jautājumam netiek pievērsta vērība.Kā norāda eksperts, pateicoties unikālajām fizikālajām īpašībām, azbests pagājušajā gadsimtā plaši izmantots būvmateriālos, piemēram, šīferī un siltumizolējošajos materiālos. Tādēļ mūsdienās, renovējot vai demontējot šajā laika posmā būvētās ēkas vai, piemēram, apkures sistēmas, darbu veicēji lielākoties tiek pakļauti azbesta kaitīgajai ietekmei.

“Azbestam piemīt īpašība sadalīties šķiedrās. Ja darbā ar azbestu, piemēram, demontējot būvmateriālus, tos transportējot vai apsaimniekojot azbestu saturošu materiālu atkritumus, netiek lietotas pretputekļu sejas maskas un aizsargapģērbs, šķiedras ar ieelpoto gaisu nokļūst cilvēka plaušās. Ņemot vērā, ka cilvēka organismā šķiedras nenoārdās un organisms tās nevar izvadīt, laika gaitā attīstās dažādas smagas saslimšanas,” skaidro eksperts. Viņš arī atzīmē, ka azbesta izraisītās veselības problēmas nevar identificēt uzreiz, jo no azbesta ieelpošanas brīža līdz nopietnai saslimšanai var aizritēt pat 20 gadi.

Lai gan saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, darbā ar azbestu strikti jāievēro darba aizsardzības prasības, kas paredz azbesta radītā riska novērtēšanu, azbesta demontāžas plāna izstrādi, azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un piemērota aizsargapģērba lietošanu, tas tiek ievērots vien retajā būvobjektā. “Valsts darba inspekcijas (VDI) dati ik gadu apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties neapzinās azbesta radītos draudus. Tā, piemēram, pērn  9 mēnešu laikā  šī institūcija saņēmusi vien 14 iesniegumus par darbu ar azbestu sākšanu. Par spīti tam, cik kaitīgs ir šis materiāls, lielākajā daļā objektu darbinieki joprojām ar azbestu strādā neievērojot darba aizsardzības prasības, turklāt nereti šie materiāli, netiek arī atbilstoši utilizēti un nonāk būvgružos,” situāciju raksturo Pēteris Gals.

Skaidrojot nevērību pret azbesta kaitīgo ietekmi, eksperts min vairākus iemeslus. “Liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tāpat arī daļa uzņēmēju bieži par to nav informēti, savukārt citi nereti likumdošanā noteiktās prasības ignorē taupības dēļ, jo to izpilde paredz papildu izdevumus. Tāpat būtisks ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbs. Piemēram, par to, lai darbs ar azbestu neradītu apdraudējumu darbinieka veselībai un netiktu piesārņota vide, atbildīgs ir uzņēmējs, kuru, savukārt, kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Pašlaik diemžēl vērojama šāda situācija – ja, piemēram, Valsts darba inspekcija nav saņēmusi iesniegumu no uzņēmēja par darba ar azbestu uzsākšanu, tai nav pieejama informācija un iespēja pārliecināties, vai darbi rit atbilstoši normatīvo aktu prasībām” stāsta Pēteris Gals.

Lai samazinātu azbesta izraisīto saslimšanu skaitu, viņš iesaka visaptveroši informēt sabiedrību, kā arī palielināt uzraudzību un kontroli. “Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ES katru gadu tiek reģistrēti līdz 30 tūkstoši azbesta izraisītu slimību gadījumi. Savukārt Latvijā no 1995.gada līdz 2012. gadam reģistrēti  26 azbesta un citu minerālšķiedru pneimokoniozes saslimšanas gadījumi. Tas uzskatāmi parāda, ka Latvijā šai problēmai netiek pievērsta pietiekama uzmanība un uzskaitē ir būtiskas nepilnības. Likumdevējiem vajadzētu rēķināties, ka ar likuma stāšanos spēkā nekas nebeidzas. Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai likuma normas tiktu ievērotas, jo pretējā gadījumā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība,”  brīdina Pēteris Gals.

Foto: ilustratīvs