Bērnudārzu rindas jālikvidē, nevis jāsamazina

Nedrīkst pastāvēt atšķirīgi nosacījumi privātajiem un pašvaldību bērnudārziem, jo tas kavē vecāku iespējas izvēlēties. Domājot par kvalitatīvas un drošas pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, jāraugās uz Skandināvijas piemēriem, kur ir spēkā gan slieksnis, cik ātrā laikā ir jānodrošina vieta bērnudārzā katram bērnam, gan peļņas slieksnis privātajām pirmsskolām, šodien secināts Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības rīkotajā diskusija politiskajām partijām – “Kā padarīt ģimenes ar bērniem par prioritāti?”.

“Demogrāfijas atbalstam būtiska sadaļa ir kvalitatīvs pirmsskolas pakalpojums. Vecākiem jābūt drošiem, ka no 1,5 gada vecuma būs pieejama pirmsskola. Ir jādomā, kā mazināt birokrātiju, un jārunā par to, kā likvidēt, nevis samazināt rindas. Kad bērni migrē starp bērnudārziem, tiek tērēts milzīgs administratīvais resurss gan privāto pirmsskolu pusē, gan pašvaldību pusē,” uzsvēra Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Partijas “Progresīvie” pārstāve Antoņina Ņenaševa uzsvēra: “Skaidri jāpasaka, ka agrīnās izglītības posmam ir būtiska nozīme un ka valsts var ietekmēt pirmsskolas izglītības sistēmu. Valstiskā līmenī jāpārskata pieeja, kā tiek nodrošināta kvalitatīva pirmsskolas izglītība. Obligāti jābūt sadarbībai starp privāto un publisko sektoru.” 

“Jo augstāki mērķi un vienotāka rīcība, jo ātrāk sasniegsim rezultātus. Nevar pretnostatīt privāto un publisko – ir jādefinē obligātais pakalpojumu klāsts pirmsskolas izglītībā. Ne tikai posmā no 5 līdz 6 gadiem, bet arī posmā no 1,5 līdz 5 gadiem. Piekrītu arī mērķim par rindu likvidēšanu, ne tikai samazināšanu. Privātā pirmsskolas izglītība ir resurss, kuru līdz galam šobrīd neizmantojam,” pauda “Attīstībai/Par!” pārstāve Laime Geikina.

Partijas “Konservatīvie” pārstāvis Jānis Ozols norādīja, ka “vispirms nepieciešams mainīt formulu, pēc kuram tiek aprēķināts līdzfinansējums, lai vecākiem būtu vienlīdzīgas iespējas izvēlēties. Publiskajam sektoram ir jāapzinās, ka ir svarīga arī privāto izglītības iestāžu loma.”, savukārt, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” pārstāvis Česlavs Batņa piekrita biedrības aicinājuma lūkoties Skandināvijas piemēros. “Šobrīd jau ir Zviedrijas, Norvēģijas piemēri, sistēma nav jārada no jauna. Peļņas ierobežošana privātajiem, kā tas notiek Skandināvijā, piemēram, sniedzot pakalpojumu, nedrīkst pārsniegt 10% peļņu, mainīs arī attieksmi un uzskatu par to, ka privātās pirmsskolas ir stāsts tikai par biznesu,” pauda politiķis. Par domāšanas un sabiedrības attieksmes maiņu runāja arī “Saskaņa” pārstāvis Gundars Jirgensons, kurš uzsvēra, ka vispirms nepieciešams strādāt pie tā, lai izmanītu pieeju situācijai kopumā.

Šo ideju atbalstīja arī “Zaļo un zemnieku savienība” pārstāvis Igors Meija, kurš norādīja, ka “ir jāpielāgo Skandināvijā pastāvošie normatīvie akti, kas jau darbojas.”. Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāve Anda Čakša diskusijā uzsvēra, ka “bērnudārzi ir arī stāsts par vecāku (īpaši mammu) iespējām atgriezties darbā, bet bez kvalitatīvas un drošas pirmsskolas izglītības tas nav iespējams. Jābūt skaidriem uzstādījumiem par kvalitāti un drošību. Birokrātijā nedrīkst pazaudēt bērna vajadzības.”. 

Diskusijā piedalījās arī Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Imants Parādnieks, kurš uzsvēra: “Rinda nevar būt noteicošais faktors. Ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” izstrādātā Ģimenes pirmsskolas reforma paredz, ka n bērna 1,5 gada līdz 3 gadu vecuma vecākiem jābūt četrām izvēlēm: bērnu pieskata pats vecāks, aukle, privātais vai pašvaldības bērnudārzs, bet no 3 – 6 gadiem jābūt divām izvēlēm: privātais vai pašvaldības bērnudārzs.”

Diskusijā “Kā padarīt ģimenes ar bērniem par prioritāti?”, kas notika pirmdien, 26. septembrī plkst. 14.00, piedalījās Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa, politisko partiju apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāve Laime Geikina, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāve Anda Čakša, politiskās partijas “Konservatīvie” pārstāvis Jānis Ozols, politiskās partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Imants Parādnieks, politiskās partijas “Progresīvie” pārstāve Antoņina Ņenaševa, politiskās partijas “Saskaņa” pārstāvis Gundars Jirgensons, politiskās apvienības “Zaļo un zemnieku savienība” pārstāvis Igors Meija, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” pārstāvis Česlavs Batņa.

Foto: publicitātes