Bērnudārza izlaidums: kuram svarīgāks – bērnam vai vecākiem?

Maijā un jūnijā bērnudārzos skanēs svētku mūzika un svinīgas uzrunas un mazajiem absolventiem tiks pasniegti pirmie dokumenti, kas ļaus justies lielam. Bet kurš bērnudārza izlaidumu gaida vairāk – pats bērns vai tomēr viņa vecāki? Kā stāsta Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine, bērnam izlaiduma tradīcija ir būtiska – tiek pabeigts viens posms, kas tiek svinēts ģimenē vai kopā ar draugiem un radiem. Nenoliedzami šiem svētkiem ir arī īpaši jāgatavojas, sākot ar tērpa izvēli, beidzot ar mielastu ballītei. Tomēr nereti vecāki pārcenšas, jo maldīgi uzskata, ka pirmais lielais notikums jāatzīmē ar fanfarām un bazūnēm un – jo dārgāk, jo labāk.

“Bērnam nav būtiski, cik naudas iztērēsiet, cik dārgas būs kleitas vai kurpes, cik sarežģīta frizūra būs izveidota vai kādas puķes tiks pasniegtas. Bērnam nepieciešama samērīga svētku atzīmēšana!” uzsver Laura Valaine un paskaidro – skaisti, ja meitenei ir kleita un lente matos, bet zēnam svinīgāks apģērbs, taču ar to nevajag pārspīlēt. Tāpat kā ar ballīti pēc svinīgās daļas – labi, ja ir kādi priekšnesumi, bet noteikti nav nepieciešami animatori vai ballīte “trīs kārtās”. To vajag vecākiem. Un, jo vairāk “vajag”, jo vairāk tas ir stāsts par vecāku narcismu: bērna svētki simbolizē to, cik pieaugušais kā vecāks var un spēj.

Rezultātā vecāki, labu gribot, panāk pretēju efektu, jo bērna veselīgai attīstībai šādas pārmērības ir šķērslis.

Izlaiduma galvenais uzdevums

No cilvēka attīstības viedokļa izlaiduma uzdevumu varētu definēt kā ar noteiktu vecumu saistītu normatīvu uzdevumu, kas balstīts sabiedrības gaidās par noteiktiem atskaites punktiem, kuri būtu jāsasniedz noteiktos dzīves brīžos. Piemēram, bērnudārza, pamatskolas, pēc tam arī vidusskolas un vēlāk augstskolas beigšana, laulības, bērnu piedzimšana utt. Katrs šis atskaites punkts nes līdzi statusa vai lomas pārmaiņas, kas palīdz veiksmīgāk funkcionēt sabiedrībā.

“Izlaidums simbolizē unikālu un nozīmīgu pāreju cilvēka dzīvē. Izlaidumā svinam sasniegto un pārvarēto. Tas ir beigu un jauna sākuma simbols – pabeigts un noslēgts kāds dzīves posms,” raksturo Rimi Bērniem eksperte.

Speciāliste uzsver, ka tieši tāpēc mēs vēlamies svinēt kopā ar tiem, kas palīdzējuši un bijuši blakus šajā ceļā – vecāki, grupiņas biedri, draugi, skolotāji. Taču mēdz gadīties, ka vecākiem izlaidums ir īpašāks nekā pašiem bērniem.

“Vecākiem tas asociējas ar dažādiem notikumiem savā un bērna dzīvē. Izlaidumā atceramies, kā mūsu bērni izskatījās, uzsākot bērnudārzu, kam viņi gājuši cauri, kā sākuši apgūt burtus, ciparus, kā viņi izauguši pa šo laiku. Tie ir arī vecāku svētki, jo tikai kopā tas viss bija iespējams,” pauž psihoterapeite.

Centrā – bērns

Lai kā mums, vecākiem, gribētos izpausties un ļauties izlaiduma svinību trakumam, jāatceras, ka prioritārs tomēr ir bērns, un svarīgi noturēt šo robežu. “Galvenokārt tie ir bērna svētki. Tieši bērns ar visu savu būtību, ar savām zināšanām tam visam ir izgājis cauri. Apsveiciet bērnu un priecājieties arī par sevi, bet svarīgi, lai jūsu prieks neaizēno bērna prieku,” atgādina Laura Valaine.

Savā praksē viņa sastapusies ar gaužām sāpīgām pieredzēm: piemēram, izlaidumā mamma saka, ka nevis viņa bērnam dāvinās puķes, bet bērnam jādāvina puķes viņai, jo viņas dēļ viņš vispār ir un viņas dēļ ir spējis mācīties. “Šāda pozīcija sagādā daudz skumju un nevērtības sajūtas. Vecākus savu lepnumu aicinu izrādīt, priecājoties par bērnu un stiprinot kopības sajūtu, nevis izceļot sevi kā tik labus vecākus, bez kuriem bērns to nebūtu paveicis,” iesaka Laura Valaine un brīdina, ka pretējā gadījumā bērns kādā brīdī vienkārši pārstās svinēt svētkus un priecāties, jo viņam nav dota sajūta, ka tieši viņš ir svarīgākais savos svētkos.

Svinēšanas ieguvumi

Ģimenes rituāli, tajā skaitā svētku svinēšana, dod dažādus psihoemocionālus ieguvumus:

• palīdz ar sevi lepoties un priecāties, nostiprināt attiecības un izveidot kontaktu ar saviem tuvajiem, “atslēgties” no ikdienas;
• kopīgai maltītei ir sociāla loma – tā saved ģimeni kopā, vieglāk veidojas sarunas;
• būtiska svētku sastāvdaļa ir dāvanas, tās noslēdz dodu–saņemu ķēdi, veido attiecības.

Lai svētki netiek sabojāti

Visticamāk, katram lielākā vai mazākā mērā ir bijusi pieredze, kad svētki šķietami “sabojājas”. Tuvojoties gaidītajam notikumam, krājas spriedze, un pašā spriedzes kulminācijā, kas ir neilgi pirms svinību sākuma, notiek emocionāls izvirdums un visa ģimene sastrīdas. Aizvainojums, dusmas, vilšanās – svētki ir “sabojāti”.

Tas notiek tad, ja realitāte neatbilst mūsu gaidām un nespējam pieņemt citādu iznākumu. Šajā situācijā svarīgi iedziļināties savās gaidās – par kādiem svētkiem es sapņoju? Ar ko man asociējas perfektie svētki? Vai tie ir reāli piepildāmi? Ja ir, tad kā to varētu realizēt? Ja nav, tad kā izskumt par nepiepildāmām vēlmēm?

Izlaidumu organizēšanas kontekstā problēma ir nerunāšana. Mēs steigā aizmirstam izstāstīt savas asociācijas ar svētkiem – ko mēs vēlamies, par ko jūtamies patīkami, kas mums rada bažas. Tā vietā sagaidām, ka citiem ir tādas pašas gaidas kā mums, un aizmirstam bērnam pajautāt, vai un kā viņš gribētu svinēt. Ēdiens, apģērbs, puķes un viss cits sāk dominēt, tāpēc spraigajos gatavošanās brīžos ir vērts atcerēties par vērtību, ko nesat šajos svētkos. Vai tiešām vienu salātu neesamībai jāaizēno bērna un ģimenes svētki?

Visticamāk, katrs no mums atbildēs ar pārliecinošu “nē”! To arī atcerēsimies brīžos, kad kaut kas noiet greizi, – tas nenozīmē, ka svētki ir neizdevušies. Tie vienkārši ir citādi, nekā bijāt iecerējuši, taču tikpat nozīmīgi un ar to pašu vēsti – šajā dienā jūsu bērns ir notikuma epicentrā. Priecājieties par viņa sasniegumiem, tā apstiprinot, ka saprotat, cik daudz piepūles un pacietības bērnam šāds darbs – iešana uz bērnudārzu – prasījusi. Tādā veidā mazajam tiek mācīts, ka tas, ko viņš dara un spēj, ir nozīmīgs.

Foto: publicitātes