Bērns negrib apmeklēt pulciņus. Vai piespiest?

Ir bērni, kas ātri vien atrod savu īsto ārpusskolas nodarbošanos, bet ir arī tādi, kas pulciņus maina citu pēc cita un nekur īsti nevēlas uzkavēties. Kā šādā situācijā rīkoties vecākiem, skaidro psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte un Rimi Bērniem bērnu lietu eksperts Klāvs Smildziņš.

Kāpēc bērnam apmeklēt pulciņus ir tik svarīgi?

Parasti vecākiem, domājot par pulciņiem, vispirms nāk prātā, ka tie palīdzēs bērnam attīstīt noteiktas prasmes. Jā, tā ir, taču pulciņu loma ir daudz būtiskāka. Apmeklējot pulciņus tiek attīstītas socializēšanās prasmes, kā arī samazināts laiku, kas tiek pavadīts nelietderīgi, piemēram, veroties tālruņa vai datora ekrānā. Viens no ārpusskolas interešu uzdevumiem ir arī iemācīt bērnam nepadoties grūtību priekšā. Jā, uzreiz bērnam viss neizdosies, taču ar laiku viņš redzēs, ka ieguldītais darbs dod rezultātu. Tāpat pulciņiem ir būtiska loma pašapziņas celšanā. Jo kā bērnam, tā arī pieaugušajam ir nepieciešama sajūta, ka ir kāda nodarbe, par kuru var sacīt: es varu, man sanāk! Šī izjūta ir svarīga pašvērtējuma veidošanas pamatā. Attiecīgi – jo bērnam vairāk dažādu prasmju, jo labāk.

Nemitīga pulciņu meklēšana

Ja bērnu nekas īsti neaizrauj, jāturpina meklēt, līdz tiek atrasts īstais pulciņš. Taču vecākiem vērīgi jāizvērtē, kas ir īstie iemesli, kāpēc atvase kārtējo reizi vēlas kādu pulciņu pamest. Gadījumos, kad tas neatbilst bērna interesēm, pulciņu nomainīt ir ieteicams, bet nereti bērni izsaka vēlmi pulciņu pamest, tiklīdz parādās pirmās grūtības. Šajā gadījumā vecākiem jau vajadzētu izturēties citādi.

Ilustrējot situāciju, iedomāsimies meiteni, kas tiek aizvesta uz pirmo dejošanas nodarbību. Sākumā viss ir brīnišķīgi, jo viņa var uzvilkt kuplus svārkus, skaistas čībiņas, un parasti pirmajās nodarbībās viss ir interesanti, jo notiekošais bērnam ir kaut kas pilnīgi jauns. Taču pēc laika sākas rutīnas darbs, kas vairs nav tik aizraujošs, turklāt bērns pamana, ka viņam uzreiz viss nepadodas. Lai izvairītos no nepatīkamām izjūtām, bērns saka: man šis pulciņš nepatīk, es uz to vairs neiešu! “Šādos gadījumos būtu vēlams nevis ļaut bērnam pārtraukt apmeklēt nodarbības, bet ar viņu vienoties, piemēram, mēnesi šis pulciņš tev tomēr vēl jāapmeklē, bet pēc tam šo jautājumu mēs atkal kopā pārskatīsim,” iesaka psiholoģe Iveta Aunīte. Novērots, ka bērnam, trenējoties vairāk, jaunā nodarbe padodas arvien labāk, tāpēc atjaunojas arī prieks par pulciņa apmeklēšanu.

Kad atkal jāpamet kārtējais pulciņš

Ja vecāki redz, ka interese par pulciņu tomēr zudusi, bērnam jāpasaka, lai viņš ar pasniedzēju vai treneri par aiziešanu no pulciņa runā pats. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo šādi bērnam mācām runāt par savām izvēlēm un dodam iespēju aprunāties ar skolotāju. Vecāku argumenti dažkārt ir pārāk emocionāli, tāpēc bērns tajos neieklausās, savukārt pulciņa vadītājs nereti prot atrast īstos vārdus, lai bērnu pārliecinātu turpināt iesākto.

Ja tomēr kļūst skaidrs, ka bērns par konkrēto pulciņu interesi ir zaudējis, tā apmeklēšanu uzspiest nevajadzētu. “Var sacīt: labi, uz dejošanu vari neiet, bet kādu pulciņu tu turpmāk apmeklēsi? Nevajadzētu pieļaut situāciju, ka bērns vairs nekādas interešu nodarbības ārpus skolas neapmeklē,” saka Iveta Aunīte. Tam piekrīt arī Rimi Bērniem bērnu lietu eksperts Klāvs Smildziņš, kurš pats jau daudzus gadus trenējas futbolā. “Arī mani vecāki ir teikuši: ja man  kāds pulciņš nepatiks, varēšu to pamest, bet vietā būs jāatrod kaut kas cits. Savs pulciņš ir svarīgs, jo jēgpilni aizpilda brīvo laiku un paplašina arī to bērnu loku, ar ko ikdienā kontaktējos,” stāsta Klāvs.

Vecākiem nebūtu jāuztraucas, ka bērns izmēģina vai maina pulciņus pareizu mērķu vadīts, tomēr ļoti vēlams, lai savu interesējošo nodarbi viņš būtu atradis līdz 11 gadu vecumam. Tas ir svarīgi, jo 11–13 gadi ir vecums, kad indivīdam arvien svarīgāki kļūst vienaudži, bet pieaugušie savas pozīcijas pamazām zaudē. Tāpēc būtiski, lai bērnam svarīgie vienaudži būtu no attīstošas un labvēlīgas vides. Ja pusaudzim savas interešu grupas nebūs, pieaugs risks, ka domubiedrus viņš meklēs un atradīs nevēlamās kompānijās.

Kur bērnu virzīt?

Labi, ja bērnam ir iespēja darboties gan individuālā pulciņā (teniss, cīņu sports, peldēšana, mūzikas instrumenta spēlēšana, solo dziedāšana), kur uzmanība ir vērsta uz viņu, gan komandas pulciņā (futbols, basketbols, hokejs, florbols un citi), kurā bērns iemācās sadarboties un rēķināties arī ar citiem. “Tomēr ir jāņem vērā arī katra bērna vēlmes, raksturs, spējas un fiziskā izturība. Viens būs gatavs darboties vairākos pulciņos un jutīsies labi, bet cits, iesaistoties divos pulciņos, būs pārguris. Interešu nodarbībām noteikti nevajadzētu bērnu pārslogot, tām jārada prieks!” uzsver Iveta Aunīte.

Tāpat vecākiem nevajadzētu likt bērnam apmeklēt tos pulciņus, ko savulaik būtu gribējuši apmeklēt paši, jo šādā veidā pieaugušie caur atvasi mēģina īstenot savus nepiepildītos bērnības sapņus. Vienmēr jāpatur prātā, ka bērnam, iespējams, ir pilnīgi citas intereses.

Savu bērnu vēlmes parasti grūtāk ir sajust tiem vecākiem, kas stereotipiski vēlas izskatīties labi citu acīs. Tad dažkārt vecāki bērna vietā izvēlas nodarbības, kas tobrīd ir modē. Šādos gadījumos nevajadzētu atstāt bez ievērības simptomus, kas liecina, ka bērns visādi cenšas vecākiem parādīt, ka izvēlētā nodarbe viņam rada nepatiku, nevis prieku. Piemēram, bērni, kas būs piespiesti apmeklēt mūzikas skolu, centīsies it kā nejauši savainot rokas vai sabojāt mūzikas instrumentu, lai tikai tas nebūtu jāspēlē. “Priekam par pulciņa apmeklēšanu jāraisās bērnā, nevis vecākos,” atgādina Iveta Aunīte.

Foto: publicitātes