Balto stārķu rudens nedienas – kā palīdzēt?

Parasti šie putni burtiski dažu diena laikā pazūd no Latvijas augusta beigās–septembra sākumā pēc tam, kad vismaz vienu mēnesi lielākos vai mazākos baros barojušies mūsu laukos un pļavās. Tomēr starp daudziem veselajiem un spēcīgajiem putniem neizbēgami pagadās arī pa kādam, kam ar veselību kaut kas nav kārtībā. Un tad šādi “nepareizi” stārķi visu rudeni līdz pat kārtīgas ziemas sākumam klīst pa apdzīvotām vietām, izsaukdami cilvēku līdzcietību un vēlmi palīdzēt. Ko darīt? Vai mums būtu jāiejaucas dabas norisēs?

Iesākumā jāatgādina, ka baltie stārķi ir savvaļas dzīvnieki ar visām no tā izrietošajām sekām – izdzīvo un veselīgus pēcnācējus atstāj tikai paši spēcīgākie, ģenētiski vislabāk pielāgojušies dzīvnieki. Tā tam arī jābūt – jo mazāk spēcīgu īpatņu vairošanās laikā, jo mazākas populācijas pašatjaunošanās spējas un galu galā – pašas populācijas samazināšanās. Vislielākā dzīvnieku mirstība ir to dzīves sākumā – tūlīt pēc piedzimšanas (izšķilšanās), pirmajās dzīves nedēļās, mēnešos un pirmajā gadā. Piemēram, lielajai zīlītei pirmajā dzīves gadā iet bojā ap 80% no izšķiltajiem mazuļiem. Savukārt baltajam stārķim, kuram dzīves ilgums ir lielāks un katrā sezonā izšķiļas daudz mazāk bērnu, līdz dzimumgatavības sasniegšanai iet bojā apmēram puse mazuļu. Šī lielā mirstība savvaļā piemīt visām sugām. Tikai mēs, cilvēki, to parasti neredzam. Ar balto stārķi ir citādi – tas ir liels, balts un dzīvo cilvēku tuvumā, tāpēc ievērot slimus, neadekvātus īpatņus ir daudz vieglāk.

No sugas saglabāšanas viedokļa slimus baltos stārķus glābt nav nepieciešams. Citādi būtu, ja nelaime draudētu kādai retai, izzūdošai sugai – tad liela vērtība būtu katram atsevišķajam dzīvniekam. Baltajiem stārķiem patlaban ne pie mums, ne vispār visā pasaulē izzušana nedraud. Latvijā šie putni ligzdo vairāk nekā jebkad agrāk – ap 14 tūkstošiem pāru, līdzīgi tas ir kaimiņu teritorijās un pat lielā daļā Rietumeiropas.

Tomēr bez zinātniskā aspekta pastāv arī cilvēciskais – grūti noskatīties, ja tavā acu priekšā mokās un iet bojā cita dzīva būtne. Gribas palīdzēt, bet kā?

1. Ja stārķis ir pietiekami stiprs un možs, ja tas lido un nemaz neļaujas noķerties, nevajadzētu iejaukties.
2. Ja stārķis izskatās novārdzis, palīdzēt var, piedāvājot tam barību – jebkādu gaļu stārķim aprijamā lielumā (gaļas atkritumi, zivis, peles, kurmji utt., taču ar maizi, putru un kartupeļiem gan tas paēdis nebūs). Barība būtu novietojuma tur, kur attiecīgais stārķis biežāk uzturas – atklātā, pēc iespējas cilvēku un suņu netraucētā vietā, un tas jādara regulāri. Un jācer, ka putns beidzot saņemsies un dosies prom.
3. Grūtāks lēmums jāpieņem, ja stārķis nav aizlidojis arī pēc stabila sniega uzsnigšanas, ir sakropļots vai galīgi novārdzis. Jāatceras, ka dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam.

Tomēr, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ dzīvniekam ir sniedzama palīdzība (saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē atrodamo informāciju). Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu. Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas nemedījamo sugu dzīvnieku nogādāšana uz dzīvnieku patversmi, veterinārārstam vai uz reģistrētu zooloģisko dārzu ir starp izņēmuma gadījumiem, kuros dzīvnieka ieguvei nav nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju, kā to paredz Ministru kabineta noteikumu 3.2. punkts.