BALTA: elektroskūteris – nevis rotaļlieta, bet transportlīdzeklis ar lielu traumu risku

Mikromobilitātes rīki – skrejriteņi, skeitbordi, velosipēdi, skūteri, skrituļslidas – ir ātri, ērti un ilgtspējīgi pārvietošanās līdzekļi pilsētvidē, tāpēc izpelnās arvien lielāku popularitāti, ko apliecina to lielais daudzums pilsētas ielās. Diemžēl nereti vēlme pavizināties ar elektroskrejriteni ir lielāka nekā prasme to meistarīgi vadīt, turklāt situāciju pasliktina arī piemērotas infrastruktūras trūkums un vājā Latvijas ceļu satiksmes kultūra. AAS BALTA (PZU grupa) izmaksāto atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, krītot no mikromobilitātes transportlīdzekļiem, šī gada 8 mēnešos jau pārsniedz visu 2021. gadā izmaksāto atlīdzību skaitu, un, tendencei saglabājoties, paredzams, ka kopējais gada rādītājs dubultosies. 

Elektroskrejriteņu vadīšana – vienkārša, bet arī bīstama

Negadījumu ar elektroskrejriteņiem, kā rezultātā klienti vērsušies BALTA ar atlīdzību pieteikumiem, kopš 2020. gada ir kļuvis četrreiz vairāk, un nemitīgi pieaug arī izmaksāto atlīdzību apjoms. Biežāk izplatītās traumas ir kritienā gūtas brūces (21%), roku lūzumi un mežģījumi (11%), smadzeņu satricinājumi (8%), potīšu lūzumi (8%) un dažādi sasitumi (8%).

„Ir arvien vairāk gadījumu, kad cilvēki, braucot ar skrejriteni pa ietvi, nesaprotas ar gājējiem, nepamana apmali vai bedri ietves segumā, ir spiesti strauji bremzēt un piedzīvo smagu kritienu. Diemžēl elektroskrejriteņu vadītājus ik pa laikam notriec arī automašīnas, turklāt šādi gadījumi fiksēti, šķērsojot gājēju pāreju pie zaļās gaismas. Kaulu un žokļa lūzumi, galvas traumas un dažādi sasitumi šādās situācijās nav nekas neparasts, īpaši tad, ja pārsniegts ieteicamais braukšanas ātrums vai nav ievēroti citi ceļu satiksmes drošības noteikumi. Diemžēl ir saņemtas arī ziņas par letālu gadījumu, turklāt BALTA pieredze rāda, ka lielo risku un traumu seku nopietnību klienti bieži vien neapzinās, jo ir vecāki, kuri pārkāpj likumu un ar elektroskrejriteņiem atļauj braukt arī bērniem, kuri jaunāki par 14 gadiem, vai pat paši tos pārvadā uz sava elektroskūtera, kas ir aizliegts,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva.

Braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts tikai no 14 gadu vecuma, ja iegūta velosipēdista vadītāja apliecība vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Tomēr vēl pavisam nesen BALTA saskārusies ar gadījumu, kad 13 gadu vecs bērns, kurš nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskūteri, vizinājies ar vecākiem piederošo spēkratu un ietriecies automašīnā, kā rezultātā gūta politrauma, bijusi nepieciešama galvaskausa operācija un ilgstoša rehabilitācija, bet vecākiem nācies atlīdzināt izdevumus par sabojāto automašīnu. 

Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, taču jāievēro pārējie noteikumi: ar elektriskajiem skrejriteņiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu; jāatceras, ka nedrīkst pārvadāt pasažierus; ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, priekšroka ir gājējiem un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. 

„Elektroskūteru vadīšana šķietami ir ļoti vienkārša, un diemžēl daudzi vadītāji aizmirst, ka arī elektroskūtera vadīšanai ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, un to izmantošanai sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) nav nepieciešama, ja to maksimālais ātrums nevar pārsniegt 25 km/h. Tomēr pieredze rāda, ka negadījumos cieš ne tikai pats vadītājs, bet traumas gūst arī gājēji un citi satiksmes dalībnieki un tiek sabojāts arī citu īpašums, tādēļ nelaimes gadījumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) polišu iegāde būtu pats mazākais, kas jāpaveic, pirms ķerties pie mikromobilitātes rīkiem,” iesaka L. Ščegoļeva.

Valsts policija atgādina – satiksmes noteikumi attiecas arī uz elektroskrejriteņu vadītājiem!

“Jāatgādina, ka elektroskrejriteņu vadītāji, tāpat kā gājēji vai velobraucēji, ir vismazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, elektroskrejriteņu vadītāji gūst ļoti smagas traumas, jo absolūti nav pasargāti. Pamatojoties uz Valsts policijas statistikas datiem, visbiežāk izplatītie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, ir apgāšanās un sadursmes. Vadītāji netiek galā ar transportlīdzekļa vadīšanu, jo brauc pārdroši un pārgalvīgi, kā arī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un izmanto braukšanai neparedzētu infrastruktūru. Visbiežākie pārkāpumi ir neatļauta pasažieru pārvadāšana un braukšana alkohola reibumā. Svarīgi uzsvērt, ka elektroskrejritenis ir paredzēts tikai vienai personai, un pasažieru vai bērnu pārvadāšana nav atļauta,” stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore majore Olga Podžuna. Viņa arī atgādina, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem ir piemērojams tāds pats sods kā velosipēdu vadītājiem.

Pirms doties izbraucienā ar elektroskrejriteni svarīgi pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā (piemēram, vai darbojas bremzes, vai korpuss un riepas nav bojāti). Rūpējoties par savu drošību, ļoti ieteicams lietot aizsargķiveri un atstarojošos elementus, piemēram, gaismu atstarojošu vesti, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki laikus varētu pamanīt elektroskreriteņa vadītāju. Elektroskrejriteņu vadītājam jāatceras arī par cieņu un braukšanas kultūru, piedaloties ceļu satiksmē: uz ietves gājējiem vienmēr ir priekšroka!

Ieteikumi elektroskrejriteņu īpašniekiem un nomātājiem

BALTA un Valsts policija atgādina – elektroskūteri nav rotaļlieta, bet gan transportlīdzeklis, uz kuru, tāpat kā uz automašīnām, motocikliem un veloEesipēdiem, attiecas ceļu satiksmes noteikumi. Tāpēc apkopoti daži ieteikumi drošākai satiksmei.

– Pirms sākt izmantot elektroskrejriteni, iepazīsties ar CSDD publicēto informāciju par atļaujamo braukšanas vecumu un citiem nosacījumiem.

– Ja uztici elektroskrejriteni bērnam (ne jaunākam par 14 gadiem!), pārbaudi viņa zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – izmanto CSDD piedāvāto testu. 

– Jāapzinās, ka katrs pieaugušais ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti citai personai vai tās mantai, savukārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu nodarītajiem zaudējumiem, tāpēc būtu ieteicams iegadāties CTA polisi, lai atlīdzību cietušajam pēc negadījuma izmaksātu apdrošinātājs, nevis pats vaininieks. 

– Ja noticis negadījums ar traumām, uzreiz jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, zvanot 113, jo traumas var būt ļoti nopietnas.

– Ja negadījumā iesaistīti citi cilvēki vai to manta, par to ir jāpaziņo Valsts policijai.

– Piedaloties ceļu satiksmē, jāatceras, ka, mainot braukšanas virzienu, tas jāparāda citiem satiksmes dalībniekiem.

– Esi redzams uz ceļa! Braucot tumsā, jānēsā atstarotāji.

– Padomā par aizsargapģērbu un ķiveri, lai pasargātu sevi fiziski.

– Atceries, ka pārvietošanās ar elektroskrejriteņiem, kas nepārsniedz 25 km/h ātrumu, paredzēta pa velojoslām un ietvēm.

– Ja nepieciešams īslaicīgi izbraukt uz brauktuves, pārliecinies, ka netraucē autovadītājiem un viņi redz tavu kustības plānu.

– Tu esi atbildīgs par to, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem, dzīvniekiem. Atceries, ka gājējiem uz ietvēm vienmēr ir priekšroka!

– Izmanto skaņas un gaismas signālus, ja braukšanas laikā izveidojas bīstama situācija.

– Izvēlies braukšanas ātrumu atbilstoši laika apstākļiem.

– Braukšanas laika koncentrējies uz ceļu un neizmanto austiņas, kas padarīs tevi “nedzirdīgu”. Situācija uz ceļa var ātri mainīties, un tev ir jābūt gatavam uzreiz reaģēt.

– Pārliecinies par sava spēkrata tehnisko stāvokli: tāpat kā automašīnai, atrī skrejriteņa riepām jābūt piepumpētām, skaņas un gaismas signāliem – kārtībā, bremžu sistēmai jāstrādā nevainojami.

– Atceries, ka uz ietvēm negaidīti var izskriet arī dzīvnieki!

 Foto: publicitātes