Augstskolas rektore: Jaunieši vēlas studijas, kas māca un izklaidē

Jauniešu interese par studijām vienmēr bijusi augsta, tomēr šobrīd viņiem ir plašākas iespējas, piemēram, var izvēlēties ne tikai studiju jomu, izglītības iestādi, bet arī valsti, kurā studēt, un izglītības formu. Arvien vairāk jauniešu izvēlās starpdiscipilnāras programmas radošo industriju, kultūras, mākslas un IT jomās, norāda Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, asoc. prof. Oksana Lentjušenkova. Viņa skaidro, ka mūsdienās jaunieši vēlas tādu studiju procesu, kas ne tikai sniegtu zināšanas, bet arī izklaidētu, tādēļ pieaug inovatīvo mācību metožu nozīme studiju procesā. Jaunieši vēlas, lai studiju process būtu digitalizēts un informācija par studijām, lekciju materiāli, mācību literatūra un nodarbības būtu pieejamas digitālā veidā.

Domāt par nākotni jau sākumskolā 

Vēlme uzsākt studijas ir atkarīga no cilvēka motivācijas un mērķiem. Jauniešiem būtu nepieciešams domāt par savu nākotni jau no pamatskolas, ja ne no sākumskolas. Kur viņi vēlas nokļūt? Kādu nākotni viņi redz? Nepieciešams veicināt apziņu par to, ka ikviens jaunietis ir atbildīgs par savas nākotnes veidošanu. Tas skan banāli no vienas puses, bet tas tā ir. Neviens – ne māte, ne tēvs, ne valsts neko nenodrošinās. Jo vairāk ieguldīsi sevī jaunībā, jo lielāka atdeve būs pēc tam.

Kopīgi projekti visos izglītības līmeņos 

Lai sekmētu jauniešu interesi par studijām, vidusskolas un augstskolas varētu īstenot kopīgus projektus, kā arī organizēt Karjeras dienas, Profesiju dienas u.tml. pasākumus. Nesen Ekonomikas un kultūras augstskolā Karjeras nedēļas ietvaros viesojas 4. klases un apguva, ko dara noteiktas profesijas pārstāvji un kādām prasmēm un zināšanām jābūt, lai gūtu panākumus konkrētajā profesijā. Iespējams, kāds teiks, ka 4. klasē tas ir par agru, tomēr es uzskatu, ka nekad nav par agru domāt par savām nākotnes iespējām. 

Būtiskākais – vēlme un izpratne 

Izglītības nozarē jābūt sadarbībai visos līmeņos un sadarbības veidi var būt ļoti dažādi. Piemēram, mēs rīkojam olimpiādes un konkursus. 2019./2020. studiju gadā notika vairākas olimpiādes, kurās jaunieši varēja pārbaudīt savas prasmes angļu valodā, ekonomikā un pat pasākumu organizēšanā. Augstskola piedāvā arī vieslekcijas vidusskolās, skolotāju apmācības u.tml. Šogad ārkārtas situācijas laikā, kad visām izglītības iestādēm bija dažu dienu laikā jāpāriet uz attālinātām studijām,  augstskolā sniedza atbalstu vidusskolu skolotājiem, organizējot semināru par digitalo rīku izmantošanu mācību procesā. Iespējas, kā sadarboties, varēs atrast vienmēr, būtiskākais – lai būtu vēlme un izpratne, kādēļ tas nepieciešams.

Sekmēt jauno studentu maiņu

Augstskolām ir jārod iespēja sadarboties ar vidusskolām, jo vidusskolu audzēkņi ir viena no būtiskākajām augstskolu mērķauditorijām. Tikpat būtisks ir arī fakts, ka jaunieši, kuri piedalās augstskolu rīkotājās aktivitātēs, spēj izdarīt apzinātāku izvēli un dalība šādos pasākumos sekmē viņu konkurētspēju. Ir augstskolas, kuras izvēlas veidot arī savas vidusskolas, tādejādi sekmējot jauno studentu maiņu, tomēr tas ir gana sarežģīts jautājums. Atbildot uz jautājumu, vai katrai augstskolai būtu nepieciešama sava vidusskola, jāsaka, ka katram pašam jāizvērtē savas iespējas un prioritātes, jo tas ir būtisks augstskolas stratēģiskās attīstības jautājums.

Autore: Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, asoc. prof. Oksana Lentjušenkova

Foto: publicitātes