Arvien vairāk ļaunprogrammatūru sāk medīt lietotāju naudu

salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis vairāk nekā pusotru reizi, bet precīzāk — par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Taču finansiālie uzbrukumi pirmajā ceturksnī bija vērsti ne tikai pret personīgo ierīču lietotājiem. Kibernoziedznieki ir iemācījušies zagt naudu tieši no bankām. Piemēram, tā tika nozagts gandrīz miljards dolāru skandalozās kampaņas Carbanak ietvaros.

Kopumā 2015. gada pirmajā ceturksnī Kaspersky Lab izstrādājumi ir novērsuši vairāk nekā divus miljardus mēģinājumu uzbrukt lietotāju datoriem un mobilajām ierīcēm.

«Kibernoziedznieki arvien biežāk izstrādā un izmanto daudzfunkcionālus uzbrukumu instrumentus. Viņi nepārtraukti maina un paplašina jau «apgrozībā» laisto ļaunprogrammatūru funkcijas, un tas viņiem palīdz ātrāk sasniegt savu mērķi — iegūt piekļuves datus, lai pārvaldītu savu upuru naudas kontus. Tieši tāpēc lietotājiem ir jābūt uzmanīgiem un piesardzīgiem, strādājot ar tiešsaistes banku un elektroniskajām ierīcēm, un, protams, jānodrošina to pienācīga aizsardzība, izmantojot speciālus programmatūras risinājumus,» stāsta Kaspersky Lab vadošais reģionālais eksperts Apvienotajā Karalistē Deivids Emms.

Foto: ilustratīvs