Aptauja: tikai puse Latvijas kredītņēmēju zina savu procentu likmi

Tikai nepilna puse jeb 46 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir patēriņa kredīts, zina, cik liela ir viņu aizņēmuma procentu likme, vēl 37 % zina aptuveni, bet 15 % atzīst, ka vispār nezina, cik “maksā” viņu kredīts, liecina pēc “Bigbank” pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Vīrieši šajā ziņā ir informētāki – vairāk nekā puse jeb 54 % zina sava aizņēmuma likmi precīzi, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir būtiski zemāks – 39 %. Vienlaikus katra piektā sieviete (21 %) atzīst, ka likmi nezina vispār, salīdzinājumam – starp vīriešiem tādi ir tikai 8 %.

“Fakts, ka Latvijas iedzīvotāji aizņemas, nezinot, cik īsti izmaksā viņu kredīts, ir satraucošs un liecina, ka finanšu pratības līmenis sabiedrībā joprojām ir visai zems. Situācijai nepalīdz valsts noteiktais aizliegums reklamēt patēriņa kredītus, kā rezultātā cilvēki ir mazāk informēti, nesalīdzina piedāvājumus un galu galā ievērojami pārmaksā,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Šobrīd patēriņa kredīts ir 28 % Latvijas iedzīvotāju – biežāk Rīgā un Pierīgā (34 %), mazliet retāk reģionos (24 %). Trīs piektdaļas jeb 60 % kredīta turētāju aizņēmušies pie tās bankas, kurā viņiem ir algas konts, bet 30 % – pie nebanku kreditora.

“Visvairāk satrauc tas, ka gandrīz puse jeb 47 % iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem aizņemas pie nebanku kreditora, kamēr turīgāko vidū to dara tikai 14 %. Citiem vārdiem sakot – jo mazāk cilvēkam ienākumu, jo dārgāku kredītu viņš ņem. Nebanku aizdevumi ir vieglāk pieejami, bet ar augstākām procentu likmēm, un tā vietā, lai palīdzētu, tie bieži vien tikai padziļina finansiālo spriedzi,” norāda bankas vadītājs.

Surgofts skaidro, ka aizdevums savām vajadzībām pats par sevi nav nekas slikts – tas var būt noderīgs finanšu instruments, ja to izmanto apdomīgi. Problēmas rodas tad, ja cilvēks nekontrolē savu budžetu, nesalīdzina piedāvājumus un neizprot kopējās izmaksas, īpaši gada procentu likmi (GPL). Tāpēc publiskajā komunikācijā būtu svarīgi pastiprināti skaidrot un informēt par kredīta patiesajām izmaksām. Turklāt tas jādara gana uzskatāmi un vienkārši.

Jāpiebilst, ka pēc Latvijas Bankas datiem pēdējos gados vidējai GPL ir tendence samazināties. Surgofts uzsver – tieši šī iemesla dēļ ir būtiski, lai cilvēki salīdzinātu dažādu finanšu iestāžu piedāvājumus un izvēlētos savam maciņam izdevīgāko.

“Pēc datiem redzam, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un augstākiem ienākumiem vairāk iedziļinās piedāvājumos, salīdzina un ir informēti par savu lēmumu, savukārt tie, kuriem ir zemāks izglītības līmenis un zemāki ienākumi, pakļauj sevi lielākam riskam. Piemēram, augstāko ienākumu grupā likmi precīzi zina 62 %, bet zemāko ienākumu grupā – tikai nepilna trešdaļa jeb 29 %. Atkal jāsaka, ka valsts pašreizējā pieeja patērētāju aizsardzībai drīzāk ir “šāviens sev kājā”, jo tiek radīts informācijas vakuums tai sabiedrības daļai, kura jau tā ir pasīva informācijas meklēšanā un izvērtēšanā,” norāda Surgofts.

Aptaujas dati arī rāda, ka lielākā daļa jeb 60 % kredītņēmēju lēmumu par aizņemšanos pieņem patstāvīgi, bez konsultācijām un salīdzināšanas, tikai 28 % aptaujāto salīdzina dažādus piedāvājumus. Augstāko izglītību ieguvušie to dara biežāk (42 %) nekā tie, kuriem ir tikai vidējā izglītība (25 %).

Paradoksālā kārtā, lai arī savu procentu likmi precīzi zina tikai puse aptaujāto, kā biežāko kritēriju aizdevēja izvēlē 54 % respondentu min tieši procentu likmes lielumu. Protams, daudzi lēmumu pieņem, neiedziļinoties detaļās. 45 % gadījumu izvēli ietekmē arī ātra un vienkārša kredīta saņemšana, 35% – papildu maksājumu apmērs, bet 27 % – aizdevēja reputācija.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa 2024. gada dati liecina, ka sievietes Latvijā joprojām ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši, turklāt minētais risks pēdējos gados ir pieaudzis. Proti, 2024. gadā 47 % Latvijas sieviešu ar zemu izglītības līmeni (par 13 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši) bija pakļautas nabadzības riskam.

Dzimumu griezumā atšķirības kredītņēmēju paradumos ir izteiktas ne tikai augstākminētajā likmju pārzināšanā. Papildus tam sievietes biežāk nekā vīrieši izvēlas kredītu pēc saņemšanas ātruma un formalitāšu kārtošanas vienkāršības (52 % pret 38 %), savukārt vīriešiem būtiskāka ir aizdevuma “cena” jeb procentu likme (65 % pret 44 %).

Kopumā parādsaistību līmenis Latvijā ir mērens – 59 % iedzīvotāju norāda, ka viņiem nav nekādu parādu, vēl 27 % atzīst, ka viņu kredītu maksājumi nepārsniedz 30 % no ikmēneša ienākumiem. Tomēr zemāko ienākumu grupā kredītu slodze virs 30 % no ikmēneša ienākumiem ir gandrīz piektdaļai jeb 19 % iedzīvotāju.

“Finanšu pratība ir Latvijas ekonomikas stabilitātes pamats, proti, jo zinošāki būs cilvēki, jo veselīgāks kļūs kreditēšanas tirgus un vairāk tiks veicināta brīva konkurence starp aizdevējiem. Finanšu pratība ir jāstiprina gan ģimenē, gan skolas solā, it sevišķi tas ir būtiski, ja vecākiem pašiem šādas prasmes nav izveidojušās. Jo agrāk cilvēkam rodas izpratne par procentu likmēm, aizdevuma izmaksām un budžeta plānošanu, jo mazāka iespēja, ka nākotnē viņš nonāks finanšu grūtībās,” uzskata “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” šā gada septembrī, kopumā aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus Rīgā un reģionos vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: publicitātes