Aptauja: Covid-19 laikā 40% iedzīvotāju biežāk izjūt dusmas

Kopumā 40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt dusmas (17% – izteikti biežāk, 23% – nedaudz biežāk nekā parasti), 41% dusmu līmenis pandēmijas laikā nav mainījies, 9% dusmojas mazāk, bet 10% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometros. Izteikti biežāk dusmas pandēmijas laikā izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuru vidū 55% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt dusmas (29% – izteikti biežāk, 26% – nedaudz biežāk nekā parasti).

Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši kopš pandēmijas sākuma, un šajā laikā cilvēki turpina izjust ļoti plašu emociju spektru – daļai tā ir neskaidrība, apjukums, bailes, bezcerība, citiem apātija pret apkārt notiekošo, bet vēl daļai – cerības saistībā ar masu vakcinēšanās sākumu un potenciālo dzīves normalizēšanos. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šādos apstākļos dusmas ir normāla organisma reakcija uz ārējiem nelabvēlīgiem faktoriem, proti, organismā iedegas “sarkanā lampiņa” un tiek mobilizēti aizsargājošie spēki. Visbiežāk dusmas rāda, ka ir jācīnās pret apdraudējumu – ienaidnieku, slimību, nelabvēlīgiem apstākļiem un tamlīdzīgi. 

Biežāk dusmojas jaunieši, sievietes un krievvalodīgie

Salīdzinot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka dusmas pandēmijas laikā biežāk izjūt sievietes. Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā 41% sieviešu dusmojas biežāk (17% – izteikti biežāk, 24% – nedaudz biežāk nekā parasti), kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 38% (17% – izteikti biežāk, 21% – nedaudz biežāk nekā parasti). Aptaujas datos būtiskas atšķirības parādās arī pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Krievvalodīgo vidū dusmas pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk izjūt 48% (23% – izteikti biežāk, 25% – nedaudz biežāk nekā parasti) respondentu, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 38% (16% – izteikti biežāk, 22% – nedaudz biežāk nekā parasti). Tāpat BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka izteikti biežāk dusmas izjūt jaunieši, kas skaidrojams ar to, ka pandēmija ir atņēmusi viņiem iespēju socializēties un nodarboties ar aktivitātēm, kas pirms pandēmijas bija pašsaprotamas. 

Galvenais – “neiestrēgt” dusmās

Dr. A. Veselovskis uzsver, ka adekvātā daudzumā dusmas ir veselīga emocija, jo tā palīdz cilvēkam adaptēties dažādās dzīves situācijās, piemēram, aizstāvēt sevi, atrisināt kādu problēmu, uzņemties iniciatīvu u. tml. Vienlaikus ir svarīga pašregulācija – problēmas risināt dienas laikā, bet vakarpusē atslābināties un labi izgulēties. Dusmas var izmantot savā labā, tomēr svarīgi šajā emocijā “neiestrēgt”, jo ilgstošu dusmu gadījumā cilvēks novājinās un “izdeg”. Tāpat par neveselīgu ieradumu uzskatāma dusmu “norīšana”, kad cilvēks mēģina uzvesties tā, it kā nekas nebūtu noticis, kas ilgtermiņā var saasināt gan mentālās, gan fiziskās veselības riskus. 

Dr. A. Veselovskis norāda, ka pandēmija sniedz iespēju mācīties dusmas pārvaldīt un izmantot šo enerģiju problēmu risināšanai. Būtiskākais – neizgāzt dusmas uz tuviniekiem un iemācīties šīs emocijas palaist vaļā.  

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.

Foto: publicitātes