Aptauja: Cik ļoti Latvijas iedzīvotājus uztrauc Covid-19 izplatība?

Lai arī ir sākusies vīrusu sezona, tomēr Latvijas iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību saglabājas zems – tikai 5,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šajā sakarā izjūt ļoti augstu satraukumu (to 10 baļļu skalā vērtēja ar 9 vai 10), kas ir otrais zemākais rādītājs pēdējo divarpus gadu laikā, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, septembra beigās aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.

Zemākais rādītājs bija šī gada maijā, kad ļoti augstu satraukumu izjuta tikai 3,0%, bet augstākais satraukuma līmenis bija 2021. gada oktobrī, kad šis rādītājs bija 24,0%.

Tāpat septembra beigās 13,6% izjuta vidēji augstu satraukumu (to vērtēja ar 7 vai 8), 27,6% bija vidējs satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), kamēr 53,7% saistībā ar Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (to vērtēja no 1 līdz 4).

Salīdzinot jaunākos datus pēc dzimuma, rezultāti ir sekojoši – 6,0% sieviešu un 4,0% vīriešu izjuta ļoti augstu satraukumu, 16,0% sieviešu un 10,0% vīriešu bija vidēji augsts satraukums, 33,0% sieviešu un 22,0% vīriešu – vidējs satraukums, bet zems vai ļoti zems – 44,0% sieviešu un 63,0% vīriešu. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas nedaudz augstāku satraukumu izjūt krievvalodīgie – viņu vidū ļoti augsts satraukums ir 8,0%, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 5,0%, vidēji augsts satraukuma līmenis – 10,0% krievvalodīgo un 14,0% latviešu, vidējs – 31,0% krievvalodīgo un 28,0% latviešu, bet zems vai ļoti zems – 51,0% krievvalodīgo un 55,0% latviešu.  

Pēc respondentu vecuma augstāks satraukuma līmenis par Covid-19 izplatību ir gados vecākiem cilvēkiem – vecumā no 55 līdz 74 gadiem ļoti augsts vai vidēji augsts satraukums ir 27,0%, kamēr citās vecuma šis rādītājs svārstās no 12,0% līdz 19,0%. Salīdzinoši mazāk par Covid-19 izplatību satraucos gados jaunāki cilvēki, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem ļoti augsts vai vidēji augsts satraukuma līmenis ir 12,0% respondentu.

Analizējot datus hronoloģiski, 2020. gada marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18,0%, vidēji augsts – 34,0%,vidējs – 27,0%, zems vai ļoti zems – 21,0%. 

  1. gada oktobrī ļoti augstu satraukumu par Covid-19 izplatību izjuta 11,0%, vidēji augstu – 30,0%, vidēju – 25,0%, bet zemu vai ļoti zemu – 34,0%. 2021. gada martā ļoti augstu satraukumu par Covid-19 izplatību izjuta 14,0%, vidēji augstu – 27,0%,  vidēju – 25,0%, bet zemu vai ļoti zemu – 34,0%.

Pērnā gada jūlijā augsts satraukums bija 8,0%, vidēji augsts – 19,0%, vidējs – 27,0%, bet zems vai ļoti zems – 46,0% respondentu. 2021. gada oktobra beigās ļoti augsts satraukums bija teju katram ceturtajam jeb 24,0% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt vidēji augsts satraukuma līmenis bija 30,0% aptaujāto. Vēl 21,0% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izjuta vidēju satraukumu, kamēr 25,0% tas bija zems vai ļoti zems.

Šī gada maijā ļoti augstu satraukumu saistībā ar Covid-19 izplatību izjuta 3,0%, vidēji augstu – 12,0%, vidēju – 19,0%, bet zems vai ļoti zems satraukuma līmenis bija 66,0%. Tikmēr augustā ļoti augsts satraukums bija 8,0%, vidēji augsts – 18,8%, vidējs – 26,8%, bet zems vai ļoti zems – 46,6%.

BENU Aptieka aicina ievērot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra ieteiktos Covid-19 profilaktiskos pasākumus.

  • Sekot līdzi aktuālajai informācijai par vakcināciju pret Covid-19 un vakcinēties. Aktuālā informācija par plānoto vakcinācijas procesu ir pieejama SPKC un Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. 
  • Izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un uz sabiedriskām vietām nedoties pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem.
  • Publiskās vietās censties ievērot 2 metru distanci.
  • Ievērot roku higiēnu – regulāri un pareizi mazgāt rokas. Ja tas nav iespējams, izmantot roku dezinfekcijas līdzekli, kā arī ar netīrām rokām nepieskarties sejai. 
  • Regulāri vēdināt telpas – vairākas reizes dienā plaši atvērt logus.
  • Vietās, kur nav iespējams ievērot drošu distanci, ieteicams lietot sejas masku vai respiratoru FFP2, kas ir īpaši ieteicams cilvēkiem ar hroniskām slimībām, pazeminātu imunitāti. Lietojot sejas masku, ir cieši jānosedz deguns un mute. 

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.

Foto: publicitātes

TOP Komentāri

avatar